tveicīgs
tveicīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
tveicīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
tveicīgi apstākļa vārds
tveicīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, ko saule ir ļoti sakarsējusi un kas ir arī samērā mitrs (par gaisu).
PiemēriTveicīgs gaiss.
1.1.Tāds, kas izplata ļoti stipru siltumu (par sauli).
PiemēriTveicīgā saule sakarsējusi pat liedaga smiltis.
1.2.Tāds, kam ir raksturīga tveice un (parasti) paaugstināta mitruma pakāpe (par laikposmu, laikapstākļiem).
PiemēriTveicīga jūlija diena.
1.3.Ļoti karsts un sutīgs.
PiemēriMežā bija tveicīgs karstums.