inkriminēt
inkriminēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
inkriminācija lietvārds
Apsūdzēt sodāmā nodarījumā.
PiemēriInkriminēt aizliegtas grāmatas lasīšanu un izplatīšanu.
- Inkriminēt aizliegtas grāmatas lasīšanu un izplatīšanu.
- Noliegt savu vainu inkriminētajā noziegumā.
Cilme:No franču incriminer ‘apsūdzēt’, kam pamatā latīņu crimen, criminis ‘pārkāpums, noziegums’.