Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
strutains
strutains -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
strutaina īpašības vārds; sieviešu dzimte
strutaini apstākļa vārds
strutainums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kurā rodas strutas; tāds, kas satur strutas.
PiemēriStrutainas mandeles.
  • Strutainas mandeles.
  • Strutaina ādas infekcija.
  • Zaļganas vai dzeltenas krēpas liecina par strutainu iekaisumu.
1.1.Tāds, kas ir saistīts ar sastrutojumu, strutu rašanos; strutojošs.
PiemēriStrutainais pleirīts.
  • Strutainais pleirīts.
  • Strutains vidusauss iekaisums.
  • Strutaini izdalījumi.
  • Strutaina brūce.
2.Tāds, kas ir notraipīts ar strutām.
PiemēriStrutains pārsējs.
  • Strutains pārsējs.