Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
bunkurs
bunkurs vīriešu dzimte, lietvārds
1.Liela tvertne vai nodalījums beramu materiālu (piem., ogļu, smilšu, labības) uzglabāšanai.
PiemēriPārbērt graudus no kombaina bunkura automašīnas kravas kastē.
2.Apakšzemes patvertne (kara laikā); blindāža.
PiemēriNomaskēt bunkuru.
Cilme:No angļu bunker.