bunkurs
bunkurs lietvārds; vīriešu dzimte
1.Liela tvertne vai nodalījums beramu materiālu (piem., ogļu, smilšu, labības) uzglabāšanai.
PiemēriPārbērt graudus no kombaina bunkura automašīnas kravas kastē.
- Pārbērt graudus no kombaina bunkura automašīnas kravas kastē.
2.Apakšzemes patvertne (kara laikā); blindāža.
PiemēriNomaskēt bunkuru.
- Nomaskēt bunkuru.
- Patverties bunkurā.
Cilme:No angļu bunker.