Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vālīte
dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Dem. → vāle.
PiemēriVelējamā vālīte.
2.Neliels rīks, kas pēc formas atgādina vāli.
PiemēriBungu vālītes.
3.joma: botānika Vārpai līdzīga ziedkopa, kuras atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, gaļīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
PiemēriKukurūzas vālīte.
Stabili vārdu savienojumiVilku vālīte.
3.1.sarunvaloda Vilkvālīte.
PiemēriVālītēm aizaudzis grāvis.
4.joma: anatomija Gaismjutīga receptora sastāvdaļa (acī).
PiemēriGaismas uztvere notiek tīklenē nūjiņās un vālītēs, kuras satur redzes pigmentus.