vālīte
vālīte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
2.Neliels rīks, kas pēc formas atgādina vāli.
PiemēriBungu vālītes.
- Bungu vālītes.
- Žonglēt ar vālītēm.
- Vingrojums ar vālītēm.
3.joma: botānika Vārpai līdzīga ziedkopa, kuras atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, gaļīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
PiemēriKukurūzas vālīte.
- Kukurūzas vālīte.
Stabili vārdu savienojumiVilku vālīte.
- Vilku vālīte — vilkvālīte.
4.joma: anatomija Gaismjutīga receptora sastāvdaļa (acī).
PiemēriGaismas uztvere notiek tīklenē nūjiņās un vālītēs, kuras satur redzes pigmentus.
- Gaismas uztvere notiek tīklenē nūjiņās un vālītēs, kuras satur redzes pigmentus.