valoda | MLVV

valoda

valoda [valuôda] sieviešu dzimte, lietvārds

1.Zīmju sistēma – cilvēku sazināšanās, domu formulēšanas un izteikšanas līdzeklis runas un rakstu formā.

PiemēriRakstu valoda.

Stabili vārdu savienojumiRunāt dažādās valodās.

1.1.Zīmju sistēma (parasti mākslīgi radīta, formāla), ko izmanto, piem., informātikā.

PiemēriFormulu valoda.

Stabili vārdu savienojumiAcu valoda. Ķermeņa valoda. Puķu valoda.

1.2.Saziņas savstarpējo signālu kopums (dzīvniekiem).

PiemēriDzīvnieki sazinās ar skaņu, smaržu, krāsu un kustību valodu.

2.Skaņu un leksiski gramatisko līdzekļu sistēma, kas kopīga, piemēram, nācijai, tautībai.

PiemēriUkraiņu valoda.

Stabili vārdu savienojumiDzīvā valoda. Eiropas Valodu portfelis.

Dzīvā valoda — valoda, ko kāda cilvēku kopa lieto par sazināšanās līdzekli; pretstats: mirusī valoda.
Eiropas Valodu portfelis — mācību palīglīdzeklis daudzvalodības un kultūras daudzveidības izpratnes veicināšanai.
Fleksīvās valodas — valodas, kurās gramatiskās nozīmes izsaka galvenokārt ar ārējo vai iekšējo fleksiju.
Gagauzu valoda — valoda, kas pieder pie tjurku valodu grupas.
Ģenealoģiskā valodu klasifikācija — joma: valodniecība valodu klasifikācija pēc to radniecības.
Irāņu valodas — joma: valodniecība radniecīgu indoeiropiešu valodu grupa, kurā ietilpst persiešu, kurdu, osetīnu, puštu u. c. valodas.
Klasiskās valodas — sengrieķu un latīņu valoda.
Mācēt (kādu) valodu — prast (kādu) valodu.
Mātes valoda — valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā; dzimtā valoda.
Mirusi valoda — valoda, ko vairs neizmanto par sazināšanās līdzekli.
Mongoļu valodas — valodu grupa, pie kuras pieder mongoļu, burjatu, kalmiku u. c. valodas.
Monosillabiska valoda — valoda, kurā ir tikai vienzilbes vārdi.
Mordviešu valodas — somugru valodu saimes Volgas valodu grupas divas valodas (mokšu un erzju valoda).
Oficiālā valoda — valoda, kurai kādā valstī piešķirts oficiālo dokumentu valodas statuss; valsts valoda.
Polinēziešu valodas — valodu grupa, pie kuras pieder, piem., maoru, havajiešu, samoāņu valoda.
Rakstu valoda — valoda, ko lieto rakstītos tekstos; pretstats: runa.
Retoromāņu valoda — viena no Šveices oficiālajām valodām – romāņu valoda, kas izveidojusies no latīņu un Alpu seniedzīvotāju cilšu valodām.
Valodas kultūra — 1. Runas, rakstu atbilstība literārās valodas normām.2. Valodniecības nozare, kas pēta, nosaka, sistematizē literārās valodas normas.
Valodas norma — tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos.
Valodas politika — valsts nacionālās politikas sastāvdaļa, kas nosaka valstī lietoto valodu statusu, funkciju sadalījumu starp tām, nosaka konkrētu valodu lietotāju lingvistiskās tiesības, kā arī sekmē valodu izpēti.
Valsts valoda — valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un tiek izmantota likumdošanā, lietvedībā, tiesvedībā u. tml.

2.1.Attiecīgais mācību priekšmets.

PiemēriAngļu valodu sāku mācīties jau 1. klasē.

3.Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.

PiemēriDzejas valoda.

Stabili vārdu savienojumiLiterārā valoda. Zinātnes valoda.

3.1.Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.

PiemēriKino valoda.

4.Runas akts, darbība; runas spēja.

PiemēriValodas traucējumi.

Stabili vārdu savienojumiAiz dusmām zaudēt valodu. Atgūt valodu.

4.1.Runas darbības forma, izteiksme u. tml.

PiemēriRaita valoda.

Stabili vārdu savienojumiRaustīt valodu. Šķilt valodu. Valoda ķeras.

4.2.Runas darbības jēdzieniskais saturs, jēga.

Stabili vārdu savienojumiAtrast kopīgu valodu.

5.formā: daudzskaitlis Saruna.

PiemēriValodas raisās lēni.

Stabili vārdu savienojumiRaisās valodas.

6.formā: daudzskaitlis Tas, par ko runā, ko apspriež plašāks cilvēku kopums; baumas, tenkas.

PiemēriNe vienmēr ir patīkami nonākt ļaužu valodās.

Stabili vārdu savienojumiNākt ļaužu valodās. Nokļūt ļaužu valodās.