Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam valoda.

Atrasts vārdos (13):

Atrasts etimoloģijās (123):

Atrasts normatīvajos komentāros (101):

Atrasts vārdu savienojumos (42):

Atrasts skaidrojumos (200):

anglisms Aizguvums no angļu valodas.
gallicisms Aizguvums no franču valodas.
slāvisms Aizguvums no kādas slāvu valodas.
somugrisms Aizguvums no kādas somugru valodas.
rusisms Aizguvums no krievu valodas.
kursisms Aizguvums no kuršu valodas.
lituānisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
polonisms Aizguvums no poļu valodas.
ģermānisms Aizguvums no vācu valodas.
superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
noliegums Ar noteiktu valodas vienību vai konstrukciju izteikta (kā) neesamība, trūkums.
runa Ar valodas skaniskajiem līdzekļiem sazināšanās nolūkā veidotais teksts.
pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
nostāties Atrasties (kādā teksta vietā), tikt lietotam – par valodas vienībām.
komponents Atsevišķs elements (valodas vienībā).
kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
poliglots Cilvēks, kas prot daudzas valodas.
tulkotājs Cilvēks, kas tulko tekstu, vārdus no vienas valodas citā valodā; speciālists rakstīta teksta tulkošanā.
kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
nekārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
neregulārs darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
mašīnkods Datoru programmēšanas valoda, kas sastāv no bināro skaitļu kodiem.
garumzīme Diakritiska zīme – horizontāla svītriņa virs burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
polisēmija Divu vai vairāku nozīmju piemitība (valodas vienībai, piem., vārdam, frazeoloģismam); daudznozīmīgums.
sinonīmija Divu vai vairāku valodas vienību pilnīgs vai daļējs nozīmes vienādums vai tuvums.
prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienas valodai.
ritms Dzejas valodas galvenā pazīme – noteiktu (vienādu vai līdzīgu) valodas vienību regulāra atkārtošanās tekstā.
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
versifikācija Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; vārsmojums (1).
vārsmojums Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; versifikācija (1).
interference Dzimtās valodas īpašību pārnešana uz valodu, kura tiek apgūta.
izsauciens Emocionāls, skaļš jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
pamatvaloda Galvenā, dominējošā valoda.
emodži Grafiska zīme (neliels attēls) valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos; reālijzīme.
reālijzīme Grafisks attēls valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos.
gramatika Grāmata (piem., mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota kādas valodas uzbūves sistēma.
Klasiskā ģimnāzija ģimnāzija, kuras mācību programmā ir iekļautas klasiskās valodas.
pirmvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās.
pārkrievoties Iegūt krieviem raksturīgas iezīmes, sākt lietot krievu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par krievu.
pārlatviskoties Iegūt latviešiem raksturīgas iezīmes, sākt lietot latviešu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par latvieti.
latviskoties Iegūt latviešu tautai piederīgā iezīmes (piem., dzimtās valodas vietā lietojot latviešu valodu) – par cittautiešiem.
starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes; arī starpniekvaloda.
prākrits Indoāriešu valodu grupas valodas un dialekti laikposmā starp senajām un mūsdienu indoāriešu valodām.
ķeltu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder, piem., īru, skotu (gēlu), velsiešu, bretoņu valoda.
sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda, literārā un kulta valoda senajā un viduslaiku Indijā.
akcents Īpatnības skaņu izrunā, dzimtās valodas pieskaņa (runājot citā valodā).
pagarināt Izrunāt (skaņu) samērā ilgi, atbilstoši valodas likumiem.
saīsināt Izrunāt (skaņu) samērā īsi, atbilstoši valodas likumiem; pārveidot garo skaņu par īso skaņu.
vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piem., cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
izrunāt Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem; artikulēt.
nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
metavaloda Jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēmas īpašības; valoda, ko izmanto pašas valodas aprakstīšanai.
puķu valoda Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
runa Kāda temata, satura (parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāds izklāsts rakstveidā.
idiomātisks izteiciens kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķa vārdu nozīmes.
grafētika Kādas valodas burtu un citu grafisko zīmju kopums, kas rakstos atspoguļo attiecīgās valodas skaņas.
pasīvais vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko cilvēks saprot, bet nelieto.
ortogramma Kādas valodas vienības (piem., skaņas, vārda) atveide rakstībā atbilstoši noteiktam pareizrakstības likumam.
emfāze Kādas valodas vienības izcēlums (piem., ar akcentu, intonāciju, mainītu vārdu kārtību).
substitūcija Kādas valodas vienības lietošana citas vietā, saglabājot to pašu nozīmi.
savienojums Kopums, kurā ietilpst divas vai vairākas valodas vienības.
mesjē Kungs (uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu franču valodas zemēs).
kursenieki Kuršu kāpu iedzīvotāji (pārsvarā līdz Otrajam pasaules karam), kuru valoda (mūsdienās izzūdoša) ir radniecīga latviešu valodai.
labskaņa Labskanība (parasti valodai).
romanizācija Latīņu valodas, romiešu kultūras un tradīciju ieviešana Senās Romas provinču teritorijās.
jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
kursiskās izloksnes latviešu valodas izloksnes, kurās ir kuršu valodas iezīmes.
zemgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes, kurās ir zemgaļu valodas iezīmes.
letistika Latviešu valodas, folkloras un literatūras pētniecība.
augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši, kuru valodai raksturīgas noteiktas īpatnības (fonētikā, leksikā, gramatikā).
lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
lībiskais dialekts lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
versifikācija Mācība par dzejas valodas ritma veidiem un valodas ritmisko uzbūvi.
daktiloģija Mācība par skaņu valodas aizstāšanu (kurlmēmajiem) ar roku pirkstu kustībām.
daiļliteratūra Mākslas veids, kurā izteiksmes līdzeklis ir valoda; šī mākslas veida darbu kopums (piem., romāni, stāsti, lugas, dzeja).
esperanto Mākslīga starptautiska valoda ar ļoti vienkāršu gramatiku un izrunu.
teksta uzdevums matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
pauze Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē, valodas plūdumā).
kā mūmija nekustīgi, bez valodas.
žargons Neliterārās valodas paveids, ko, parasti sarunvalodā, lieto noteikta sociālā vai profesionālā grupa.
asa mēle nesaudzīga, dzēlīga, zobgalīga valoda.
pārcēlums No citas valodas paņemts vārds vai teiciens oriģinālrakstībā; nepārveidots aizguvums.
aizgūts vārds no citas valodas pārņemts vārds.
prepozitīvs Nomena locījums, ko galvenokārt lieto savienojumā ar prievārdu (piem., latviešu valodas instrumentālis).
mandarīnu valoda oficiālā valsts valoda Ķīnā.
runas orgāni orgāni, kas līdztekus bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju.
latviskot Padarīt latvisku vai latviskāku; padarīt atbilstošu latviešu valodas uzbūvei, sistēmai.
vāciskot Padarīt vācisku vai vāciskāku; padarīt atbilstošu vācu valodas uzbūvei, sistēmai.
grafēma Pamatvienība kādas valodas rakstu zīmju sistēmā (piem., burts).
apklusināt Panākt (ar savu rīcību, nostāju), ka tālāk neizplatās (runas, valodas u. tml.).
pārlatviskot Panākt, ka (kas) kļūst atbilstošs latviešu valodai, tās uzbūvei, sistēmai.
pārvācot Panākt, ka pārņem vācu kultūras tradīcijas, sākt lietot vācu valodu dzimtās valodas vietā u. tml.
pārvācoties Pārņemt vācu kultūras tradīcijas, sākt lietot vācu valodu dzimtās valodas vietā u. tml.
paradigma Pēc noteikta principa, noteiktas pazīmes grupēts valodas vienību (parasti gramatisko formu) kopums.
izsaukums Pēkšņs emocionāls, skaļš jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem; izsauciens.
transkripcija Pieraksta sistēma, ko lieto, lai precīzi attēlotu valodas vienības.
dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
glotofāgija Process, kurā dominējošā valoda, ko uzspiež spēcīga politiska grupa, pakāpeniski nomāc vietējās vai minoritāšu valodas (parasti pēc iekarošanas vai kolonizēšanas).
translators Programma, kas veic kādas citas programmas translēšanu no vienas programmēšanas valodas otrā; iekārta, kas pastiprina, pārveido un pārraida elektriskos sakaru signālus, radot iespēju uztvert dažāda veida informāciju (skaņu, attēlu u. c.).
paskāls Programmēšanas valoda PASCAL.
irāņu valodas radniecīgu indoeiropiešu valodu grupa, kurā ietilpst persiešu, kurdu, osetīnu, puštu u. c. valodas.
grafēmika Raksta zīmju kopums kādas valodas vienību (piem., fonēmu, zilbju, vārdu u. tml.) atveidei.
burts Rakstu zīme valodas skaņas vai skaņu grupas apzīmēšanai.
anglisks Raksturīgs angļiem, angļu valodai.
arābisks Raksturīgs arābiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
itālisks Raksturīgs itāliešiem, itāliešu valodai.
kursisks Raksturīgs kuršu valodai, saistīts ar to; raksturīgs kuršiem.
latgalisks Raksturīgs latgaliešiem, viņu kultūrai un valodai.
latvisks Raksturīgs latviešiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
lietuvisks Raksturīgs lietuviešiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
polisks Raksturīgs poļiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
sēlisks Raksturīgs sēļiem, sēļu kultūrai, valodai.
ukrainisks Raksturīgs ukraiņiem, viņu kultūrai, tradīcijām un valodai.
zemgalisks Raksturīgs zemgaļiem, to valodai.
izoglosa Robežlīnija, kas kartē atspoguļo valodas parādības teritoriālo izplatību.
artikulācija Runas orgānu darbība valodas skaņu veidošanā; izruna.
vārds Runas valoda; mutvārdi.
zilbe Runas vienība, ko veido viena vai vairākas valodas skaņas noteiktā secībā un ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu.
valodas kultūra Runas, rakstu atbilstība literārās valodas normām.
kopt Rūpēties par (valodas) tīrību, normu ievērošanu, pilnveidošanu.
saskaņot Saistīt (valodas vienības) saskaņojumā.
pakārtot Saistīt valodas vienību (vārdu vai teikuma daļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā.
literārs Saistīts ar īpaši koptu un normētu valodas formu.
fonemātisks Saistīts ar valodas skaņām, tām raksturīgs.
pozicionāls Saistīts ar valodas vienību novietojumu attiecībā pret citām valodas vienībām (piem., vārdā, teikumā, tekstā), šādam novietojumam raksturīgs.
saruna Saistīts ar vārdisku sazināšanos, tai raksturīgs; saistīts ar sarunvalodas stilu, tam raksturīgs.
mute ir īstā vietā saka, ja kādam ir veikla, attapīga valoda.
lunkana mēle saka, ja kādam ir veikla, glaimojoša valoda, ja kāds daudz un labprāt runā.
pagarinājums Samērā liels (skaņas) izrunas paildzinājums atbilstoši valodas likumiem.
sarunu valoda sarunvaloda.
vienkāršruna Sarunvalodas stila paveids, kam raksturīgas novirzes no literārās valodas normām.
saistīt Savienot (valodas vienības), veidojot, piem., izteikumu, tā daļu; būt tādam, kas savieno (valodas vienības), piem., izteikumā, tā daļā.
sadura Secīgi izkārtotu valodas vienību (piem., skaņu, zilbju) saskares vieta.
ivrits Semītu valodu grupas valoda, kas izveidota 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, saglabājot senebreju valodas morfoloģiju un pamatleksiku; Izraēlas valsts valoda.
klasiskās valodas sengrieķu un latīņu valoda.
izloksne Sīkākais vēsturiski izveidojies kāda novada valodas paveids; šī valodas paveida izpausmes forma.
izruna Skanējuma izveide (valodas skaņām, vārdiem u. tml.) ar runas orgāniem; skanējums (valodas skaņām, vārdiem u. tml.); artikulācija.
serbhorvātu Slāvu valoda – serbu, horvātu, melnkalniešu, bosniešu valoda.
ukraiņu valoda slāvu valodu grupas valoda.
udmurtu valoda somugru valodu saimes valoda.
ungāru valoda somugru valodu saimes valoda.
mordviešu valodas somugru valodu saimes Volgas valodu grupas divas valodas (mokšu un erzju valoda).
runa Specifiska darbība, ko cilvēks veic ar valodas skaniskajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu saziņu; runāšana.
frazeoloģisms Stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
sociolingvistika Starpdisciplināra zinātnes nozare, socioloģijas un valodniecības starpnozare, kurā pēta sociāli būtiskus valodas aspektus, valodas funkcijas sabiedrībā un sociālo faktoru iedarbību uz valodu.
divvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas divas valodas.
trīsvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas trīs valodas.
daudzvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas vairākas valodas.
multilingvisms Stāvoklis, kad (valstī) prot un saziņā lieto vairāk nekā divas valodas; daudzvalodība.
vienvalodība Stāvoklis, kad (valstī) tiek lietota viena valoda.
vokābuls Svešvalodas vārds ar tulkojumu, parasti dzimtajā valodā.
amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
grafisks Tāds, ar ko apzīmē (valodas skaņu, zilbi, vārdu u. tml.) – par rakstu zīmēm.
garš Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks.
viennozīmīgs Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību); monosēmisks.
monosēmisks Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību); viennozīmīgs.
daudznozīmīgs Tāds, kam ir vairākas nozīmes (par valodas vienību); polisēmisks.
sinhronisks Tāds, kas apkopo, pētī valodas parādības kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā; tāds, kas pastāv kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā (par valodas parādībām).
diahronisks Tāds, kas aplūko (piem., valodas parādības) vēsturiskajā attīstībā.
zems Tāds, kas ir lietojams tikai noteiktās situācijās (piem., par vārdiem, izteicieniem, stilu); literārās valodas normām neatbilstošs.
krievisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts krievu valodā; raksturīgs krievu valodai, saistīts ar to.
latīnisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts latīņu valodā; raksturīgs latīņu valodai, saistīts ar to.
vācisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts vācu valodā; raksturīgs vācu valodai; raksturīgs vāciešiem.
zviedrisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts zviedru valodā; tāds, kas ir raksturīgs zviedru valodai.
mantots Tāds, kas ir saglabājies no seniem valodas attīstības posmiem.
ekstralingvistisks Tāds, kas ir saistīts ar reālijām, reālo īstenību, kurā funkcionē attiecīgā valoda.
vispārlietojams Tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piem., par vārdu, izteikumu).
oriģināls Tāds, kas nav tulkots no citas valodas.
neliterārs Tāds, kas neatbilst literārās valodas normām.
neizvēlīgs Tāds, kas nepievērš pietiekamu uzmanību savai valodas izteiksmei, vārdu izvēlei.
subareāls Tāds, kas pilnīgi neaptver visu valodas vai valodu areālu.
multilingvāls Tāds, kas prot un saziņā lieto vairāk nekā divas valodas; daudzvalodu, daudzvalodīgs.
daudzvalodīgs Tāds, kas prot vairākas valodas.
francisks Tāds, kas raksturīgs franču tautai, valodai.
igaunisks Tāds, kas raksturīgs igauņiem; tāds, kas raksturīgs igauņu valodai, saistīts ar to.
spānisks Tāds, kas raksturīgs spāņiem, spāņu valodai.
zilbisks Tāds, kas veido zilbes kodolu (par valodas skaņām).
produktīvs Tāds, ko (attiecīgajā valodas attīstības posmā) izmanto vārdu, arī to savienojumu veidošanai.
vienvalodīgs Tāds, kur ir viena valoda.
regulārs Tāds, kura formu sistēma atbilst vispārējām valodas likumībām (parasti par vārdu); kārtns.
klasisks Tāds, kurā ir ietvertas sengrieķu vai latīņu valodas studijas.
teicams Tāds, kura ritms, intonācija ir tuva runas valodas ritmam, intonācijai (parasti par dziesmu).
nebalsīgs Tāds, kuru izrunājot balss saites nevibrē (par valodas skaņu).
balsīgs Tāds, kuru izrunājot, vibrē balss saites (par valodas skaņām).
kurdi Tauta, kas dzīvo vairākās Āzijas zemēs (piem., Turcijā, Irānā, Irākā, Sīrijā) un kuras valoda pieder pie irāņu valodu grupas.
valodas norma tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos.
ārieši Tautas, kuru valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
romāņi Tautu grupa Eiropā (piem., franči, itālieši, rumāņi, spāņi), kas runā valodās, kuras izveidojušās no dažādiem latīņu valodas dialektiem.
konteksts Teksta daļa, arī teksts, kas nepieciešams, lai pareizi saprastu (kādas valodas vienības, piem., vārda, teikuma) nozīmi.
proza Teksts metriski nesaistītā valodā: daiļdarbs (arī daiļdarbu kopums), kas sarakstīts šādā valodas formā.
novads Teritorija, apvidus ar kopīgām etnogrāfiskām, arī valodas iezīmēm.
viennozīmība Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai); monosēmija.
monosēmija Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai); viennozīmīgums.
uiguru valoda tjurku valodu grupas valoda.

Atrasts piemēros (200):

apziņa ..ilggadējā latviešu valodas skolotāja.. daudzu gadu garumā pratusi iepotēt latvisko apziņu.. bērniem.
murdēt ..krogā sāka murdēt arvien dzīvākas valodas.
šņācenis ..tā ir tā [radio]stacija, kur dzirdama dīvaina valoda, ss, zs, ņš, šs, žs, šņāceņi, šņāceņi…
pieskanēt ..valodas mijās un vijās cita ar citu, kāpa līdz zemajiem griestiem, pieskanēja mazo telpu..
pūrs "Kur jūs ņēmāt šos bagātos vārdus?" "No savas tautas valodas pūra.."
datubāze 2017. gadā LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūtu izveidoja "Tautas vietvārdu datubāzi".
abhāzi Abhāzu valoda.
ģermānisms Aizstāt ģermānismus ar latviešu valodas vārdiem.
slāvisms Aizstāt slāvismus ar latviešu valodas vārdiem.
albāņi Albāņu valoda.
amorfs Amorfās, izolējošās jeb sakņu valodas.
analītisks Analītiskās valodas.
pamatvaloda Angļu valoda ir pamatvaloda ļoti daudzās pasaules valstīs.
angļi Angļu valoda.
kurss Angļu valodas kursi.
mācīšana Angļu valodas mācīšana bērniem.
nodarbība Angļu valodas nodarbība.
runāšana Angļu valodas runāšanas pārbaude.
tests Angļu valodas tests.
nepratējs Angļu valodas, valsts valodas nepratēji.
antīks Antīkās valodas.
secināt Aplūkojot aptaujas datus, var secināt, ka valodas prasmes līmenis lēnām pieaug.
trīsmēnešu Apmeklēt trīsmēnešu valodas kursus.
valoda Apmēram gada vecumā bērnam sāk veidoties valoda.
arābi Arābu valoda.
specifika Arābu valodas specifika.
transliterācija Arābu valodas transliterācijai pastāv vairākas pieejas un metodes..
aramieši Aramiešu valoda.
arhaisks Arhaiska valoda.
ārisks Āriskās valodas.
atjaunināt Atjaunināt savas angļu valodas zināšanas.
atkāpe Atkāpe no literārās valodas normas.
atprasīt Atprasīt vācu valodas vārdus.
atsvaidzināt Atsvaidzināt angļu valodas zināšanas.
augstmanīgs Augstmanīga izturēšanās, valoda.
austrumi Austrumu tautas, valodas.
azerbaidžāņi Azerbaidžāņu valoda.
bagāts Bagāta fantāzija, iztēle, valoda.
baltkrievi Baltkrievu valoda.
pirmvaloda Baltu pirmvaloda.
balti Baltu valodas.
bargs Barga seja, valoda.
baski Basku valoda.
bengāļi Bengāļu valoda, literatūra.
berberi Berberu valodas.
vienreiz Berzēdamies ledus trokšņo. Tā ir tikai vienreiz dzirdamā sava, ledus valoda.
bez Bez vācu valodas prast arī citas svešvalodas.
biblisks Bibliska izteiksme, valoda.
bramanīgs Bramanīga izturēšanās, valoda.
bretoņi Bretoņu valoda.
bulgāri Bulgāru valoda, literatūra.
burjati Burjatu valoda, ieražas.
iziet Ciemā bija izgājušas visādas valodas.
veicīgs Cik veicīga valoda!
zust Cilvēki ik gadu migrē no vienas vietas uz otru, nacionālās kultūras sajaucas, tautu valodas zūd un mainās.
četrmēnešu Četrmēnešu valodas kursi.
čigāni Čigānu valoda.
čukči Čukču valoda.
pirmavots Daba jau izsenis uzskatīta par bērna domāšanas un valodas pirmavotu.
daiļdarbs Daiļdarba sižets, tēli, valoda.
ietilpība Daiļdarba valodai raksturīga ietilpība.
daiļskanīgs Daiļskanīga valoda.
daina Dainu valoda, melodija.
reālija Daudzi vārdi valodas apritē ir tikai īsu brīdi, jo reālijas, ko tie apzīmē, ātri kļuvušas neaktuālas.
demonstrēt Demonstrēt veiklību, valodas zināšanas.
dienvidslāvi Dienvidslāvu valodas.
pārcēlums Diezgan izplatīts ir arī tiešais pārcēlums no angļu valodas – "brends".
divdomīgs Divdomīgas valodas.
vārsmot Dzejas jeb vārsmotā valoda.
valoda Dzejas valoda.
dzejisks Dzejiska valoda.
daudzkrāsains Dzejnieka daudzkrāsainā valoda.
eskimosi Eskimosu valoda.
uzdot Esmu uzdevusi angļu valodas stundas – nespēju.
etruski Etrusku valoda.
evenki Evenku (tungusu) valoda.
eveni Evenu valoda.
feniķieši Feniķiešu valoda, rakstība.
flāmi Flāmu valoda.
valoda Formulu valoda.
franči Franču valoda, māksla.
frīģieši Frīģiešu valoda.
gaisīgs Gaisīga valoda.
ortogrāfija Galvenie latviešu valodas ortogrāfijas principi.
struktūra Gan vācu, gan latviešu valodai ir līdzīga teikuma struktūra.
gēli Gēlu valodas izplatības areāls Skotijā.
gleznains Gleznaina valoda, izteiksme.
gluds Gluda valoda.
goti Gotu valoda.
grāmatniecisks Grāmatnieciska valoda.
grieķi Grieķu valoda.
grumbuļains Grumbuļaina valoda.
gruzīni Gruzīnu valoda.
ģermāņi Ģermāņu valodas.
valoda Ģermāņu valodas.
heti Hetu valoda.
hindi Hindu valoda.
hipotēze Hipotēze par valodas izcelšanos.
hospitēt Hospitēt angļu valodas stundā.
hotentoti Hotentotu valodas.
B Iegūt B līmeni angļu valodas eksāmenā.
ielaist Ielaist sacerējumā daudz valodas kļūdu.
igauņi Igauņu valoda, literatūra, folklora.
radniecība Igauņu valodai vistuvākā radniecība ir ar somu valodu un attāla radniecība ar ungāru valodu.
pārrītus Ik pārrītu apmeklēt svešvalodas nodarbības.
indiāņi Indiāņu valodas.
individualizēt Individualizēta personāžu valoda.
pirmvaloda Indoeiropiešu pirmvaloda.
indoeiropieši Indoeiropiešu valodas.
inguši Ingušu valoda.
īri Īru valoda.
itālieši Itāliešu valoda.
itāļi Itāļu valoda.
rokasgrāmata Izdotas vairākas latviešu valodas rokasgrāmatas.
starpniekvaloda Izmantot angļu valodu kā starpniekvalodu, tulkojot tekstu no vācu valodas krievu valodā.
izpētīt Izpētīt valodas parādības.
nevalodas Izplatīt par kādu nevalodas.
izsmalcināts Izsmalcināta valoda.
izzust Izzūd mazās valodas.
turpretī Ja cilvēki grib, viņi vienmēr var saprasties, turpretī naidīgiem prātiem pat dzimtā valoda paiet garām kā tukša skaņa.
jakuti Jakutu valoda.
japāņi Japāņu valoda, literatūra.
puspatiesība Jārunā nevis puspatiesības, bet skaidra valoda.
jātvingi Jātvingu valoda.
spridzēt Jauniešiem valodas spridzēt spridzēja.
raksturiezīme Jautrība, deja un mūzika, kā arī skanīgā spāņu valoda ir Venecuēlas skaistākās raksturiezīmes.
pamācīties Kādu laiku pamācījos angļu valodas kursos.
kalmiki Kalmiku valoda.
kalt Kalt vācu valodas darbības vārdu pamatformas.
karaīmi Karaīmu valoda.
karaīmi Karaīmu valodas dialekti.
karēļi Karēļu valoda.
priecīgs Kaspara valoda ir spraiga un priecīga. Visu nokārtos, viss būs labi.
spraigs Kaspara valoda ir spraiga un priecīga. Visu nokārtos, viss būs labi.
kataloņi Katalāņu valoda.
pašvērtība Katra valoda ir pašvērtība.
mašīnvaloda Katram procesoru tipam ir sava unikāla mašīnvaloda.
kaukāzieši Kaukāziešu valodas.
kazahi Kazahu valoda.
khmeri Khmeru valoda.
valoda Kino valoda.
klasificēt Klasificēt valodas.
kokains Kokaina valoda.
komieši Komiešu valoda.
kopējs Kopēja valoda.
korejieši Korejiešu valoda.
korektīvs Korektīvais kurss angļu valodas gramatikā.
krāsains Krāsaina valoda.
krāšņs Krāšņa valoda.
krievi Krievu valoda, literatūra.
kroplīgs Kroplīga valoda, izruna.
pamatzināšanas Kurss paredzēts valodas pamatzināšanu ieguvei.
kurši Kuršu valoda.
ķīnieši Ķīniešu valoda, filozofija, māksla.
labskanīgs Labskanīga valoda.
lapi Lapu valoda.
slāvisms Latgalē sastopami slāvismi no krievu un poļu valodas.
latgalieši Latgaliešu rakstu valoda.
latgaļi Latgaļu rakstu valoda un literatūra.
latgaļi Latgaļu valoda.
latīņi Latīņu valoda.
terminoloģija Latviešu terminoloģijā nav pieņemts šķirt terminus pirmā dzimtā valoda un otrā dzimtā valoda..
barbarisms Latviešu valodā ir barbarismi, kas aizgūti no vācu, krievu un angļu valodas.
fleksīvs Latviešu valoda ir izteikti fleksīva.
senisks Latviešu valoda saglabājusi unikālas seniskas īpatnības.
latvieši Latviešu valoda, literatūra.
dialektoloģija Latviešu valodas dialektoloģija.
atlants Latviešu valodas dialektu atlants.
fonētika Latviešu valodas fonētika.
grafēma Latviešu valodas grafēma [ķ] parasti atbilst skaņai, kas starptautiskajā fonētiskajā alfabētā tiek apzīmēta kā [c].
grafētika Latviešu valodas grafētikā izmanto latīņu alfabēta burtus.
homonīmika Latviešu valodas homonīmika.
institūts Latviešu valodas institūts.
dotumi Latviešu valodas izlokšņu dotumi.
katedra Latviešu valodas katedra.
konsonantisms Latviešu valodas konsonantisms.
morfoloģija Latviešu valodas morfoloģija.
morfoloģisks Latviešu valodas morfoloģiskā sistēma.
pētniecība Latviešu valodas pētniecība.
fonoloģija Latviešu valodas praktiskā fonoloģija.
pūrists Latviešu valodas pūrists.
sinhronija Latviešu valodas sinhronija un diahronija.
sinonīmika Latviešu valodas sinonīmika.
lektorāts Latviešu valodas un literatūras lektorāts Prāgas Kārļa Universitātē.
krājums Latviešu valodas vārdu krājums.
leiši Leišu valoda.
lēnprātīgs Lēnprātīga valoda.
līdzsvarots Līdzsvarots valodas tekstu korpuss.
lietuvieši Lietuviešu valoda.
normēt Literārā valoda ir normēta valoda.
leksika Literārās valodas leksika.
norma Literārās valodas normu izveide.
sintakse Literārās valodas sintakse.
mācība Mācību valoda.
mācīties Mācīties svešvalodas.
svešvaloda Mācīties svešvalodas.
valoda Mākslas tēlu valoda.
krāsa Mākslinieka krāsu valoda, krāsu daudzveidīgums.
malajieši Malajiešu valoda.
maltieši Maltiešu valoda.

valoda citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV