nozīme1
nozīme [nùozìme] dsk. ģen. -mju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tas, ko (piem., priekšmets, parādība, īpašība) apzīmē, ar apziņu uztveramais (kā) jēdzieniskais saturs.
PiemēriLuksofora signālu nozīme.
- Luksofora signālu nozīme.
- Žesta nozīme.
- Acu skatiena nozīme.
- Rožu krāsu simboliskā nozīme.
1.1.joma: valodniecība Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
PiemēriVārda nozīme.
- Vārda nozīme.
- Leksiskā, gramatiskā nozīme.
- Tiešā, pārnestā nozīme.
- Nozīmes nianse.
Stabili vārdu savienojumiVārda burtiskajā nozīmē.
- Vārda burtiskajā nozīmē — vārda tiešajā nozīmē.
2.Vērtība; (kā) nozīmīgums, svarīgums.
PiemēriLīguma nozīme.
- Līguma nozīme.
- Liela, maza nozīme.
- Vēsturiskā nozīme.
- Starptautiskas nozīmes pasākums.
Stabili vārdu savienojumiNav nozīmes. Piešķirt nozīmi.
- Nav nozīmes — saka, ja nav vērts (ko darīt).
- Piešķirt nozīmi — uzskatīt (ko) par loti nozīmīgu, svarīgu.
Stabili vārdu savienojumiVārda leksiskā nozīme. Vārda tiešā nozīme. Vārda tiešā nozīmē. Zaudēt nozīmi.
- Vārda leksiskā nozīme joma: valodniecība — nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
- Vārda tiešā nozīme joma: valodniecība — daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju, kam mūsdienu valodā nav tēlaina nozīmes pārnesuma.
- Vārda tiešā nozīmē — burtiski.
- Zaudēt nozīmi — kļūt maznozīmīgam.