Paplašinātā meklēšana
Meklējam nozīme.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (120):
- sīkums Apstāklis, darbība, parādība u. tml., kam nav būtiskas nozīmes.
- kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- akcija Cilvēka stāvoklis sabiedrībā; nozīme.
- blēņoties Darīt ko peļamu; darīt (arī teikt ko) nenopietni, bez nozīmes.
- pamatnozīme Daudznozīmīga vārda galvenā nozīme; visbiežāk izmantotā un ārpus konteksta uztveramā (vārda) nozīme.
- vārda tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju, kam mūsdienu valodā nav tēlaina nozīmes pārnesuma.
- sinonīmija Divu vai vairāku valodas vienību pilnīgs vai daļējs nozīmes vienādums vai tuvums.
- loma Funkcija, uzdevums; nozīme.
- pamatnozīme Galvenā nozīme.
- sapņu grāmata grāmata, kurā uzskaitītas dažādu miegā redzētu tēlu nozīmes (galvenokārt nākotnes paredzēšanas nolūkā).
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
- norāde Īss, parasti saīsināts, vārda gramatiskās nozīmes, stilistiskā u. tml. lietojuma raksturojums (vārdnīcā).
- gara milzis izcils cilvēks, kura garīgajam darbam ir ļoti liela sabiedriska nozīme; ģēnijs.
- kratīšana Izmeklēšanas darbība – personu, telpu pārmeklēšana, lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- sastata izteicējs izteicējs, kas sastāv no saitiņas un pilnnozīmes vārda.
- tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piem., ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
- idiomātisks izteiciens kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķa vārdu nozīmes.
- ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kurai ir galvenā nozīme olbaltumvielu sintēzē un ģenētiskās informācijas realizēšanā; RNS.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- nu Lieto, lai pastiprinātu pieļāvuma, ierobežojuma vai nosacījuma nozīmes niansi.
- nu Lieto, lai pastiprinātu vēlējuma nozīmes niansi.
- it Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei īpašu uzsvērumu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu; arī.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- dižkoks Ļoti liels un vecs koks, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska vai estētiska nozīme.
- numeroloģija Mācība, kurā skaitļiem piedēvēta maģiska nozīme.
- suns Mājdzīvnieks, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme; mājas suns.
- kokarde Metāla nozīme pie formas cepures; pušķis, rozete no lentām, ko nēsā pie cepures.
- valsts noslēpums militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
- idioma Nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes.
- ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktā pilnīgu vai daļēju noliegumu, darbības vai nozīmes nelielu izpausmi.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, nozīme aptver visa (kā) apjomu, kopumu.
- simbolisks Nosacīts; tāds, kam ir kāda noteikta, īpaša nozīme.
- krūšu nozīme nozīme piespraušanai pie apģērba krūšu daļas.
- vārda leksiskā nozīme nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
- semantiskais lauks nozīmes apjoms, kas sadalās starp vairākiem vārdiem.
- metafora Nozīmes pārnesums, kas balstās uz divu jēdzienu līdzību; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- zīmīgs Nozīmīgs, svarīgs; tāds, kam ir īpaša nozīme.
- serotonīns Organiska viela, hormons, kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā.
- holesterīns Organisks savienojums, kas atrodas visu dzīvnieku un cilvēka audos un kam ir svarīga nozīme organisma dzīvības funkciju norisē.
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu; prepozīcija.
- partikula Palīgvārds, kas vārdam, vārdu savienojumam vai teikumam piešķir īpašu nozīmes niansi.
- projām Pastiprina darbības vārda priedēkļu aiz-, pa-, at- nozīmes.
- burtisks Pilnīgi, vārdu pa vārdam atbilstīgs (kam); atbilstošs vārda tiešajai nozīmei.
- antonīms Pretējas nozīmes vārds (piem., "balts" – "melns").
- lietiskie pierādījumi priekšmeti, kuriem ir pierādījuma nozīme krimināllietā.
- sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā daļa.
- mūnisti Reliģisks novirziens (dibināts 1954. g.), kura mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati, kā arī liela nozīme piešķirta laulības institūtam; Unifikātu (Apvienošanās) baznīca.
- ta Saista atkārtotus vārdus un norāda uz to nozīmes pastiprinājumu.
- bet Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- tomēr Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- toties Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- jeb Saista vienādas nozīmes vārdus.
- taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
- ko tur tik daudz saka norādot, ka nav nozīmes, vajadzības (ko darīt).
- nekrist svarā saka par ko nebūtisku, par to, kam nav nozīmes.
- nav nekāda gala saka, ja nav vēlamā rezultāta, ja nav nekādas nozīmes ko darīt; saka, ja nav nekādas jēgas, nekāda labuma.
- ko tur saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- kas tur Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- Ko tur! Ko tur tik daudz saka, norādot, ka nav nozīmes, vajadzības (piem., ko darīt).
- simbolika Simbols un tā nozīme, šādu simbolu un to nozīmju kopums (piem., ģerbonis, logotips, karogs, himna).
- nedalāma vārdkopa stabila vārdkopa, ko nav iespējams sadalīt sastāvdaļās tā, ka nezustu vārdkopas nozīme.
- frazeoloģisms Stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
- nokrāsa Stilistiski emocionāla nianse, savdabīgs nozīmes papildkomponents (piem., vārdam, izteikumam).
- šķirkļa galva šķirkļa sākuma daļa līdz tulkojumam vai nozīmes skaidrojumam.
- nerātns Tāds, kam ir ar seksuālo sfēru saistīta nozīme un saturs.
- kauzatīvs Tāds, kam ir darbības cēloņa, iemesla nozīme; tāds, kas ir saistīts ar darbības cēloni; iemeslu.
- polisēmisks Tāds, kam ir divas vai vairākas nozīmes; daudznozīmju.
- dokumentāls Tāds, kam ir dokumenta (2) nozīme; tāds, kurā izmantoti dokumenti.
- nozīmīgs Tāds, kam ir liela nozīme [1] (2), vērtība, liela, būtiska ietekme; svarīgs.
- pasaulvēsturisks Tāds, kam ir liela nozīme pasaules vēsturē.
- dārgs Tāds, kam ir liela nozīme, vērtība; ļoti nepieciešams, svarīgs.
- nozīmīgs Tāds, kam ir nozīme [1] (1).
- jēgpilns Tāds, kam ir saturs, nozīme.
- pilnnozīmes Tāds, kam ir sava patstāvīga nozīme (par vārdu).
- viennozīmīgs Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību); monosēmisks.
- monosēmisks Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību); viennozīmīgs.
- daudznozīmīgs Tāds, kam ir vairākas nozīmes (par valodas vienību); polisēmisks.
- daudznozīmju Tāds, kam ir vairākas nozīmes; polisēmisks.
- sīks Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības.
- nebūtisks Tāds, kam nav būtiskas nozīmes; mazsvarīgs.
- maznozīmīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes.
- mazsvarīgs Tāds, kam nav būtiskas, izšķirošas nozīmes; tāds, kas nav ļoti nozīmīgs, svarīgs; maznozīmīgs.
- mazs Tāds, kam nav lielas nozīmes; nebūtisks, niecīgs.
- neliels Tāds, kam nav lielas nozīmes.
- bezvērtīgs Tāds, kam nav vērtības, nozīmes, derīguma; nevērtīgs.
- tīrs Tāds, kas izsaka vārda nozīmes pastiprinājumu.
- netulkojams Tāds, ko nav iespējams tiešā veidā ar atbilstošas nozīmes vārdu vai vārdiem pārtulkot.
- sīks Tāds, kura darbībai, rīcībai nav būtiskas nozīmes.
- supletīvs Tāds, kura gramatiskās formas ir datrinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem (piem., es – manis). Supletīva forma – gramatiskā forma, kurā gramatiskā nozīme izteikta ar saknes maiņu.
- mazvērtīgs Tāds, kurā ir maz vērtīga satura; tāds, kam ir maza nozīme (piem., par mākslas darbu).
- līdzvērtīgs Tāds, kura vērtība, nozīme ir tāda pati kā (kam) citam.
- svētnīca Tas (piem., celtne, vieta, telpa), kam ir īpaša, parasti garīga, nozīme.
- virspuse Tas, kam nav dziļāka satura; tas, kam nav būtiskas nozīmes.
- nieks Tas, kam nav lielas, būtiskas nozīmes; nenozīmīgs, mazsvarīgs fakts, apstāklis u. tml.
- izgudrojums Tas, kas ar domāšanu ir radīts, izveidots no jauna un kam ir praktiska vai zinātniska nozīme.
- predikativitāte Teikuma pamatnozīme, kas saistīta ar sintaktisko formu izteikto satura attieksmi pret īstenību.
- viennozīmība Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai); monosēmija.
- monosēmija Tikai vienas nozīmes piemitība (kādai valodas vienībai); viennozīmīgums.
- dabas piemineklis unikāls, ar likumu aizsargājams dabas objekts, kam ir zinātniska, estētiska vai kultūrvēsturiska nozīme.
- funkcija Uzdevums, nozīme; funkcionēšana.
- semantiskais kalks valodas vārda nozīme, kas veidota atbilstoši citas valodas vārda nozīmei.
- semantika Valodas vienības nozīme, nozīmju kopums.
- sakārtojums Valodas vienību (piem., vārdu, teikuma sastāvdaļu) saistījums, kam raksturīga (to) savstarpēja neatkarība pēc formas, nozīmes; valodas vienības, starp kurām ir šāds saistījums.
- fleksīvās valodas valodas, kurās gramatiskās nozīmes izsaka galvenokārt ar ārējo vai iekšējo fleksiju.
- lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā – konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā u. tml.
- semantika Valodniecības nozare, kas pēta valodas vienību nozīmes; arī semasioloģija.
- semasioloģija Valodniecības nozare, kurā pēta valodas vienību leksiskās nozīmes.
- skaidrojošā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdu, to savienojumu nozīmes, lietojums atspoguļots ar skaidrojumiem tādā pašā valodā, kādā ir šķirkļa vārds.
- termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
- patstāvīgs vārds vārds, kam ir patstāvīga leksiska nozīme un kas teikumā var būt teikuma loceklis.
- palīgvārds Vārds, kam nav patstāvīgas leksiskās nozīmes un kas teikumā nevar būt teikuma loceklis.
- aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot afiksus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme (piem., somugru valodās).
- homoforma Viena no divām vai vairākām dažādas nozīmes vārdformām, ko izrunā un raksta vienādi.
- dokumentu unifikācija vienotu veidlapu izstrādāšana vienādas nozīmes plaši lietotiem dokumentiem.
- homogrāfs Viens no diviem vai vairākiem atšķirīgas nozīmes vienas valodas vārdiem, kurus raksta vienādi, bet izrunā dažādi.
- sinonīms Viens no diviem vai vairākiem vārdiem, kam ir vienādas vai tuvas nozīmes.
- intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmes nozīme; mūzikas skaņu izpildījums.
- sēma Vismazākā, sīkāk nedalāmā nozīmes vienība.
- autoritāte Vispāratzīta nozīme, ietekme uz citiem (piem., prasmes, zināšanu dēļ).
nozīme citās vārdnīcās:
MEV