Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
sakārtojums
sakārtojums [sakārtuõjùms] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Paveikta darbība, rezultāts → sakārtot1.
PiemēriVeiksmīgs matu sakārtojums.
2.Paveikta darbība, rezultāts → sakārtot2.
PiemēriAugu lapu sakārtojums.
3.Paveikta darbība, rezultāts → sakārtot3.
PiemēriRakstnieka darbu izlase viņa drauga sakārtojumā.
3.1.joma: valodniecība Valodas vienību (piem., vārdu, teikuma sastāvdaļu) saistījums, kam raksturīga (to) savstarpēja neatkarība pēc formas, nozīmes; valodas vienības, starp kurām ir šāds saistījums.
PiemēriSalikts sakārtojuma teikums.