suns
suns ģen. suņa, dsk. ģen. suņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Mājdzīvnieks, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme; mājas suns.
PiemēriDienesta suns.
Stabili vārdu savienojumiĀpšu suns. Dekoratīvie suņi. Dienesta suņi.
1.1.Šī mājdzīvnieka tēviņš.
PiemēriLai kontrolētu suņu vairošanos, kuces tiek sterilizētas, bet suņi – kastrēti.
2.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas cilvēkam nav izmantojams.
PiemēriSuņu griķi.
2.1.Ļoti slikts, smags, grūts.
PiemēriSuņa dzīve.
3.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Slikts cilvēks.
PiemēriSuns tu tāds!
Stabili vārdu savienojumiDzīvo kā suns ar kaķi. Kā suns. Kur tas suns aprakts. Noskrējies kā suns. Pazīt kā raibu suni.