sunisks
sunisks -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
suniska -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
suniski apstākļa vārds
suniskums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Saistīts ar suni, tam raksturīgs.
PiemēriSunisks skatiens.
- Sunisks skatiens.
- Suniska uzticība.
- Suniski rējieni.
- Peldēt suniski.
- Kucīte aizstāv mazuļus un rūpējas par viņiem pēc savas suniskās saprašanas.
1.1.Verdziski padevīgs; iztapīgi glaimīgs.
PiemēriSuniska padevība.
- Suniska padevība.
- Suniska paklausība.
2.sarunvaloda Ļoti nevēlams, kaitīgs.
PiemēriSunisks nogurums.
- Sunisks nogurums.
- Dzīvot suniskos apstākļos.
- Attieksme no vadības darbā ir suniska.