sunnīts
sunnīts lietvārds; vīriešu dzimte
sunnīte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
Sunnisma piekritējs.
PiemēriArābu sunnīti.
- Arābu sunnīti.
- Sunnītu garīdznieks.
- Sīrijā iedzīvotāju vairākums ir sunnīti.
- Prezidents ir no šiītu alavītu sektas, bet pirmā lēdija ir sunnīte.