svētnīca
svētnīca lietvārds; sieviešu dzimte
1.Reliģiska kulta celtne, telpa, arī vieta; templis, baznīca, dievnams.
PiemēriPareizticīgo svētnīca.
- Pareizticīgo svētnīca.
- Katoļu svētnīca.
- Musulmaņu svētnīca.
- Pirms tika uzcelta akmens baznīca, svētnīcas lomu pildīja neliela koka baznīciņa.
1.1.Tas (piem., celtne, vieta, telpa), kam ir īpaša, parasti garīga, nozīme.
PiemēriBrīvības piemineklis glabā pateicību cīnītājiem, tā ir svēta vieta, svētnīca latviešu tautai.
- Brīvības piemineklis glabā pateicību cīnītājiem, tā ir svēta vieta, svētnīca latviešu tautai.