neizvēlīgs
neizvēlīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
neizvēlīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
neizvēlīgi apstākļa vārds
neizvēlība lietvārds; sieviešu dzimte
neizvēlīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas neizvirza īpašas prasības; tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi apstākļi.
PiemēriNeizvēlīgs, pieradis dzīvot skarbos apstākļos.
- Neizvēlīgs, pieradis dzīvot skarbos apstākļos.
- Jenotsuns ir neizvēlīgs visēdājs.
- Augsnes ziņā neizvēlīgs augs.
2.Tāds, kam nav raksturīga izvēlība.
PiemēriNeizvēlīgs pircējs.
- Neizvēlīgs pircējs.
- Neizvēlīgs mednieks.
- Neizvēlīgs darbaspēks.
2.1.Tāds, kas nepievērš pietiekamu uzmanību savai valodas izteiksmei, vārdu izvēlei.
PiemēriViņa ir skarba un neizvēlīga savā valodā.
- Viņa ir skarba un neizvēlīga savā valodā.