pakārtot
pakārtot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pakļauts (kam svarīgākam, plašākam).
PiemēriPakārtot savu darbību nospraustajam mērķim.
2.joma: valodniecība Saistīt valodas vienību (vārdu vai teikuma daļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā.
PiemēriPalīgteikums var būt pakārtots ar saikli.
Stabili vārdu savienojumiSalikts pakārtots teikums.
3.Mazliet sakārtot.
PiemēriIstabu vajadzētu pakārtot.