pakārtot
pakārtot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pakļauts (kam svarīgākam, plašākam).
PiemēriPakārtot savu darbību nospraustajam mērķim.
- Pakārtot savu darbību nospraustajam mērķim.
- Meitene visu dzīvi pakārtojusi sportam.
- Ainavās cilvēku figūrām bijusi pakārtota nozīme.
2.joma: valodniecība Saistīt valodas vienību (vārdu vai teikuma daļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā.
PiemēriPalīgteikums var būt pakārtots ar saikli.
- Palīgteikums var būt pakārtots ar saikli.
Stabili vārdu savienojumiSalikts pakārtots teikums.
- Salikts pakārtots teikums — salikts teikums, kura daļas ir saistītas pakārtojumā (piem., viens virsteikums un viens vai vairāki palīgteikumi).
3.Mazliet sakārtot.
PiemēriIstabu vajadzētu pakārtot.
- Istabu vajadzētu pakārtot.