Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 217 šķirkļi
valoda
valoda [valuôda] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Zīmju sistēma – cilvēku sazināšanās, domu formulēšanas un izteikšanas līdzeklis runas un rakstu formā.
PiemēriRakstu valoda.
  • Rakstu valoda.
  • Tēlaina valoda.
  • Valodas likumi.
Stabili vārdu savienojumiRunāt dažādās valodās.
1.1.Zīmju sistēma (parasti mākslīgi radīta, formāla), ko izmanto, piem., informātikā.
PiemēriFormulu valoda.
  • Formulu valoda.
  • Programmēšanas valoda.
Stabili vārdu savienojumiAcu valoda. Ķermeņa valoda. Puķu valoda.
  • Acu valoda — tas, ko pauž acu, sejas izteiksme.
  • Ķermeņa valoda — informācijas, emociju paušana ar žestiem, mīmiku, ķermeņa kustībām.
  • Puķu valoda — 1. Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm.2. Zīmju kopums, kurā zīmes funkcijā izmanto ziedus.
  • Žestu jeb zīmju valoda — valoda, kuras zīmju sistēmu veido žesti un mīmika.
1.2.Saziņas savstarpējo signālu kopums (dzīvniekiem).
PiemēriDzīvnieki sazinās ar skaņu, smaržu, krāsu un kustību valodu.
  • Dzīvnieki sazinās ar skaņu, smaržu, krāsu un kustību valodu.
2.Skaņu un leksiski gramatisko līdzekļu sistēma, kas kopīga, piemēram, nācijai, tautībai.
PiemēriUkraiņu valoda.
  • Ukraiņu valoda.
  • Ģermāņu valodas.
  • Senās valodas.
  • Radniecīgas valodas.
  • Runāt latviešu un angļu valodā.
  • Valodas stilistiskie izteiksmes līdzekļi.
  • Pārtulkot tekstu citā valodā.
Stabili vārdu savienojumiDzīvā valoda. Eiropas Valodu portfelis.
  • Dzīvā valoda — valoda, ko kāda cilvēku kopa lieto par sazināšanās līdzekli; pretstats: mirusī valoda.
  • Eiropas Valodu portfelis — mācību palīglīdzeklis daudzvalodības un kultūras daudzveidības izpratnes veicināšanai.
  • Fleksīvās valodas — valodas, kurās gramatiskās nozīmes izsaka galvenokārt ar ārējo vai iekšējo fleksiju.
  • Gagauzu valoda — valoda, kas pieder pie tjurku valodu grupas.
  • Ģenealoģiskā valodu klasifikācija — joma: valodniecība valodu klasifikācija pēc to radniecības.
  • Irāņu valodas — joma: valodniecība radniecīgu indoeiropiešu valodu grupa, kurā ietilpst persiešu, kurdu, osetīnu, puštu u. c. valodas.
  • Klasiskās valodas — sengrieķu un latīņu valoda.
  • Mācēt (kādu) valodu — prast (kādu) valodu.
  • Mātes valoda — valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā; dzimtā valoda.
  • Mirusi valoda — valoda, ko vairs neizmanto par sazināšanās līdzekli.
  • Mongoļu valodas — valodu grupa, pie kuras pieder mongoļu, burjatu, kalmiku u. c. valodas.
  • Monosillabiska valoda — valoda, kurā ir tikai vienzilbes vārdi.
  • Mordviešu valodas — somugru valodu saimes Volgas valodu grupas divas valodas (mokšu un erzju valoda).
  • Oficiālā valoda — valoda, kurai kādā valstī piešķirts oficiālo dokumentu valodas statuss; valsts valoda.
  • Polinēziešu valodas — valodu grupa, pie kuras pieder, piem., maoru, havajiešu, samoāņu valoda.
  • Rakstu valoda — valoda, ko lieto rakstītos tekstos; pretstats: runa.
  • Retoromāņu valoda — viena no Šveices oficiālajām valodām – romāņu valoda, kas izveidojusies no latīņu un Alpu seniedzīvotāju cilšu valodām.
  • Valodas kultūra — 1. Runas, rakstu atbilstība literārās valodas normām.2. Valodniecības nozare, kas pēta, nosaka, sistematizē literārās valodas normas.
  • Valodas norma — tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos.
  • Valodas politika — valsts nacionālās politikas sastāvdaļa, kas nosaka valstī lietoto valodu statusu, funkciju sadalījumu starp tām, nosaka konkrētu valodu lietotāju lingvistiskās tiesības, kā arī sekmē valodu izpēti.
  • Valsts valoda — valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un tiek izmantota likumdošanā, lietvedībā, tiesvedībā u. tml.
2.1.Attiecīgais mācību priekšmets.
PiemēriAngļu valodu sāku mācīties jau 1. klasē.
  • Angļu valodu sāku mācīties jau 1. klasē.
  • Uzdot mājasdarbu latviešu valodā.
3.Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
PiemēriDzejas valoda.
  • Dzejas valoda.
Stabili vārdu savienojumiLiterārā valoda. Zinātnes valoda.
  • Literārā valoda — visai tautai kopīgs daudzfunkcionāls valodas paveids, kas pamatojas tautas valodā un tiek apzināti izkopts un normēts.
  • Zinātnes valoda — valoda, ko izmanto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā, piem., monogrāfijās, rakstos, kvalifikācijas darbos.
3.1.Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
PiemēriKino valoda.
  • Kino valoda.
  • Skatuves valoda.
  • Mūzikas valoda.
  • Mākslas tēlu valoda.
4.Runas akts, darbība; runas spēja.
PiemēriValodas traucējumi.
  • Valodas traucējumi.
  • Apmēram gada vecumā bērnam sāk veidoties valoda.
Stabili vārdu savienojumiAiz dusmām zaudēt valodu. Atgūt valodu.
4.1.Runas darbības forma, izteiksme u. tml.
PiemēriRaita valoda.
  • Raita valoda.
Stabili vārdu savienojumiRaustīt valodu. Šķilt valodu. Valoda ķeras.
4.2.Runas darbības jēdzieniskais saturs, jēga.
Stabili vārdu savienojumiAtrast kopīgu valodu.
5.formā: daudzskaitlis Saruna.
PiemēriValodas raisās lēni.
  • Valodas raisās lēni.
  • Kad visi reizē apklust valodās, tad piedzimstot mācītājs.
Stabili vārdu savienojumiRaisās valodas.
  • Raisās valodas idioma — saka, kad cilvēks vai cilvēku kopums kļūst runīgs.
6.formā: daudzskaitlis Tas, par ko runā, ko apspriež plašāks cilvēku kopums; baumas, tenkas.
PiemēriNe vienmēr ir patīkami nonākt ļaužu valodās.
  • Ne vienmēr ir patīkami nonākt ļaužu valodās.
Stabili vārdu savienojumiNākt ļaužu valodās. Nokļūt ļaužu valodās.