valoda
valoda [valuôda] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Zīmju sistēma – cilvēku sazināšanās, domu formulēšanas un izteikšanas līdzeklis runas un rakstu formā.
PiemēriRakstu valoda.
- Rakstu valoda.
- Tēlaina valoda.
- Valodas likumi.
Stabili vārdu savienojumiRunāt dažādās valodās.
- Runāt dažādās valodās idioma — sarunā nesaprast, pārprast vienam otru.
1.1.Zīmju sistēma (parasti mākslīgi radīta, formāla), ko izmanto, piem., informātikā.
PiemēriFormulu valoda.
- Formulu valoda.
- Programmēšanas valoda.
Stabili vārdu savienojumiAcu valoda. Ķermeņa valoda. Puķu valoda.
- Acu valoda — tas, ko pauž acu, sejas izteiksme.
- Ķermeņa valoda — informācijas, emociju paušana ar žestiem, mīmiku, ķermeņa kustībām.
- Puķu valoda — 1. Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm.2. Zīmju kopums, kurā zīmes funkcijā izmanto ziedus.
- Žestu jeb zīmju valoda — valoda, kuras zīmju sistēmu veido žesti un mīmika.
1.2.Saziņas savstarpējo signālu kopums (dzīvniekiem).
PiemēriDzīvnieki sazinās ar skaņu, smaržu, krāsu un kustību valodu.
- Dzīvnieki sazinās ar skaņu, smaržu, krāsu un kustību valodu.
2.Skaņu un leksiski gramatisko līdzekļu sistēma, kas kopīga, piemēram, nācijai, tautībai.
PiemēriUkraiņu valoda.
- Ukraiņu valoda.
- Ģermāņu valodas.
- Senās valodas.
- Radniecīgas valodas.
- Runāt latviešu un angļu valodā.
- Valodas stilistiskie izteiksmes līdzekļi.
- Pārtulkot tekstu citā valodā.
Stabili vārdu savienojumiDzīvā valoda. Eiropas Valodu portfelis.
- Dzīvā valoda — valoda, ko kāda cilvēku kopa lieto par sazināšanās līdzekli; pretstats: mirusī valoda.
- Eiropas Valodu portfelis — mācību palīglīdzeklis daudzvalodības un kultūras daudzveidības izpratnes veicināšanai.
- Fleksīvās valodas — valodas, kurās gramatiskās nozīmes izsaka galvenokārt ar ārējo vai iekšējo fleksiju.
- Gagauzu valoda — valoda, kas pieder pie tjurku valodu grupas.
- Ģenealoģiskā valodu klasifikācija — joma: valodniecība valodu klasifikācija pēc to radniecības.
- Irāņu valodas — joma: valodniecība radniecīgu indoeiropiešu valodu grupa, kurā ietilpst persiešu, kurdu, osetīnu, puštu u. c. valodas.
- Klasiskās valodas — sengrieķu un latīņu valoda.
- Mācēt (kādu) valodu — prast (kādu) valodu.
- Mātes valoda — valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā; dzimtā valoda.
- Mirusi valoda — valoda, ko vairs neizmanto par sazināšanās līdzekli.
- Mongoļu valodas — valodu grupa, pie kuras pieder mongoļu, burjatu, kalmiku u. c. valodas.
- Monosillabiska valoda — valoda, kurā ir tikai vienzilbes vārdi.
- Mordviešu valodas — somugru valodu saimes Volgas valodu grupas divas valodas (mokšu un erzju valoda).
- Oficiālā valoda — valoda, kurai kādā valstī piešķirts oficiālo dokumentu valodas statuss; valsts valoda.
- Polinēziešu valodas — valodu grupa, pie kuras pieder, piem., maoru, havajiešu, samoāņu valoda.
- Rakstu valoda — valoda, ko lieto rakstītos tekstos; pretstats: runa.
- Retoromāņu valoda — viena no Šveices oficiālajām valodām – romāņu valoda, kas izveidojusies no latīņu un Alpu seniedzīvotāju cilšu valodām.
- Valodas kultūra — 1. Runas, rakstu atbilstība literārās valodas normām.2. Valodniecības nozare, kas pēta, nosaka, sistematizē literārās valodas normas.
- Valodas norma — tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos.
- Valodas politika — valsts nacionālās politikas sastāvdaļa, kas nosaka valstī lietoto valodu statusu, funkciju sadalījumu starp tām, nosaka konkrētu valodu lietotāju lingvistiskās tiesības, kā arī sekmē valodu izpēti.
- Valsts valoda — valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un tiek izmantota likumdošanā, lietvedībā, tiesvedībā u. tml.
2.1.Attiecīgais mācību priekšmets.
PiemēriAngļu valodu sāku mācīties jau 1. klasē.
- Angļu valodu sāku mācīties jau 1. klasē.
- Uzdot mājasdarbu latviešu valodā.
3.Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
PiemēriDzejas valoda.
- Dzejas valoda.
Stabili vārdu savienojumiLiterārā valoda. Zinātnes valoda.
- Literārā valoda — visai tautai kopīgs daudzfunkcionāls valodas paveids, kas pamatojas tautas valodā un tiek apzināti izkopts un normēts.
- Zinātnes valoda — valoda, ko izmanto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā, piem., monogrāfijās, rakstos, kvalifikācijas darbos.
3.1.Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
PiemēriKino valoda.
- Kino valoda.
- Skatuves valoda.
- Mūzikas valoda.
- Mākslas tēlu valoda.
4.Runas akts, darbība; runas spēja.
PiemēriValodas traucējumi.
- Valodas traucējumi.
- Apmēram gada vecumā bērnam sāk veidoties valoda.
Stabili vārdu savienojumiAiz dusmām zaudēt valodu. Atgūt valodu.
- Aiz dusmām zaudēt valodu — dusmās nespēt parunāt.
- Atgūt valodu — spēt atkal parunāt.
- No dusmām zaudēt valodu — dusmās nespēt parunāt.
- Psiholoģiskā valodas barjera — nespēja iedrošināties runāt citā valodā.
- Zaudēt valodu — pēkšņi nespēt vairs parunāt (piem., uztraukumā, bailēs).
4.1.Runas darbības forma, izteiksme u. tml.
PiemēriRaita valoda.
- Raita valoda.
Stabili vārdu savienojumiRaustīt valodu. Šķilt valodu. Valoda ķeras.
- Raustīt valodu — stostīties.
- Šķilt valodu idioma — ļoti veikli, arī asprātīgi runāt.
- Valoda ķeras — saka, ja runā ar grūtībām, negribēti pauzējot vai atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
- Valoda raustās — saka, par cilvēku, kurš stostās.
- Veikla valoda — raita, arī pārliecinoša runa.
4.2.Runas darbības jēdzieniskais saturs, jēga.
Stabili vārdu savienojumiAtrast kopīgu valodu.
- Atrast kopīgu valodu idioma — saprasties.
- Griezt valodas uz citu pusi — mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- Griezt valodu uz citu pusi — mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- Rast kopīgu valodu idioma — saprasties.
- Runāt atklātu valodu — runāt, teikt patiesību.
- Runāt citādu valodu — runāt ko citu nekā iepriekš.
- Runāt skaidru valodu — runāt, teikt patiesību.
- Vērst valodas uz citu pusi — mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- Vērst valodu uz citu pusi — mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
5.formā: daudzskaitlis Saruna.
PiemēriValodas raisās lēni.
- Valodas raisās lēni.
- Kad visi reizē apklust valodās, tad piedzimstot mācītājs.
Stabili vārdu savienojumiRaisās valodas.
- Raisās valodas idioma — saka, kad cilvēks vai cilvēku kopums kļūst runīgs.
6.formā: daudzskaitlis Tas, par ko runā, ko apspriež plašāks cilvēku kopums; baumas, tenkas.
PiemēriNe vienmēr ir patīkami nonākt ļaužu valodās.
- Ne vienmēr ir patīkami nonākt ļaužu valodās.
Stabili vārdu savienojumiNākt ļaužu valodās. Nokļūt ļaužu valodās.
- Nākt ļaužu valodās idioma — kļūt par pārrunu, aprunāšanas objektu.
- Nokļūt ļaužu valodās idioma — kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- Nonākt ļaužu valodās idioma — kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.