Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
valkāt
valkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.Pastāvīgi vai ļoti bieži ģērbt; nēsāt2.
PiemēriValkāt bikses, svārkus.
1.1.Pastāvīgi vai ļoti bieži lietot; nēsāt2.
PiemēriValkāt auskarus.
1.2.Ilgāku laiku būt ar kādu noteiktu (matu) sakārtojumu, griezumu; nēsāt2.
PiemēriValkāt īsus matus.
2.Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
PiemēriJoprojām valkāju sava šķirtā vīra uzvārdu.
2.1.pārnestā nozīmē Minēt, nosaukt (ko, parasti nevajadzīgi bieži).
PiemēriTrešais bauslis māca – tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, Vārdu nelietīgi valkāt.
3.Vairākkārt vilkt (šurp un turp, dažādos virzienos).
PiemēriValkāt vadus šurpu turpu pa istabu.
3.1.pārnestā nozīmē; parasti kopā ar: apstākļa vārds "līdzi" Nēsāt (ko), arī vadāt (kādu) sev līdzi.
PiemēriĪrēšanai ir viens liels mīnuss – jāvalkā līdzi visa sava iedzīve.
Stabili vārdu savienojumiValkāt zeltu.