amats
amats lietvārds; vīriešu dzimte
1.Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu ražošana ar rokām, izmantojot vienkāršus darbarīkus.
PiemēriKalēja, kurpnieka, mūrnieka amats.
- Kalēja, kurpnieka, mūrnieka amats.
- Amata rīki.
- Īsts amata pratējs.
2.Jebkurš kvalificēts darbs; profesija, arods.
PiemēriSkolotāja, ārsta amats.
- Skolotāja, ārsta amats.
- Izmācīties amatu.
- Pēc amata viņš ir grāmatiesējējs.
Stabili vārdu savienojumiAmata brāļi.
- Amata brāļi — cilvēki ar vienādu profesiju.
3.Dienesta stāvoklis, ieņemamā vieta (iestādē, uzņēmumā).
PiemēriAugsts amats.
- Augsts amats.
- Amata pienākumi.
- Stāties amatā.
- Iecelt amatā.
- Atbrīvot, atcelt no amata.
- Kandidēt mēra amatam.
Stabili vārdu savienojumiStrādāt amatu savienošanas kārtībā.
- Strādāt amatu savienošanas kārtībā — strādāt divās (vai vairākās) darbavietās.
4.vēsturisks Amatnieku organizācija; cunfte, brālība.
PiemēriAmata meistari.
- Amata meistari.
- Amata zeļļi.
Stabili vārdu savienojumiAmats rokā. Piekopt (kādu) amatu.
- Amats rokā idioma — saka, ja iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
- Piekopt (kādu) amatu — strādāt (par ko).
Cilme:No viduslejasvācu ammet ‘arods, nodarbošanās, dienesta stāvoklis’.