Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
virpulis
virpulis -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
PiemēriStabveida virpulis.
1.1.Spēcīga, strauja (ūdens), parasti piltuvveida, kustība (ūdenstilpē).
PiemēriPalu ūdeņi plūda, veidojot piltuvveida virpuļus.
1.2.Sīku vielas daļiņu, arī (parasti vieglu) priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
PiemēriVējš nesa līdzi putekļu un smilšu virpuļus.
2.Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
PiemēriJaunieši iejuka dejotāju virpulī.
2.1.pārnestā nozīmē Spēcīgs, intensīvs (psihisku, parasti emocionālu, stāvokļu) kopums; spēcīga, intensīva (psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa) izpausme, norise.
PiemēriPārdzīvojumu virpulī jaucās sāpes, nožēla, neziņa un asaras.