panoptiks
panoptiks lietvārds; vīriešu dzimte
panoptikums lietvārds; vīriešu dzimte
Dažādu dīvainu objektu (piem., savdabīgu dzīvu būtņu) krājums; krātuve, kurā atrodas šādi objekti.
PiemēriVaska figūru panoptiks.
- Vaska figūru panoptiks.
- Īsts šausmu panoptikums.
Cilme:No grieķu pan ‘viss’ un optikos ‘redzams’.