kvernēt
kvernēt kvernu [kvȩr̂nu], kverni, kvern [kvȩr̂n], pag. kvernēju darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs
1.Ilgstoši atrasties (kur); ilgstoši būt bezdarbībā (piem., ko gaidot).
PiemēriKvernēt ciemos līdz rītam.
1.1.Ilgstoši atrasties mazkustīgā stāvoklī (piem., nodarbojoties ar ko vienmuļu).
PiemēriDiendienā kvernēt pie šujmašīnas.