kvintesence
kvintesence dsk. ģen. -ču sieviešu dzimte, lietvārds
Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums, īss kopsavilkums; pats galvenais, svarīgākais.
PiemēriImpresionisma kvintesence ir gaisma, saule un to atdzīvinātā krāsa.
Cilme:No franču quintessence, kam pamatā viduslaiku latīņu quinta essentia ‘piektā būtība’ (antīkajā filozofijā piektais elements bija ēters – blakus četriem zemes elementiem – ūdenim, zemei, ugunij, gaisam).