klosteris
klosteris [kluõsteris] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Mūku vai mūķeņu kopiena, kas dzīvo kopīgi īpašās telpās un ievēro askētisku dzīves veidu.
PiemēriPareizticīgo klosteris.
- Pareizticīgo klosteris.
- Katoļu klosteris.
- Vīriešu, sieviešu klosteris.
- Iestāties klosterī.
- Klostera māsas.
- Klostera regulas.
1.1.Mūku vai mūķeņu kopienas ēka vai ēku komplekss; teritorija, kur atrodas šādas ēkas.
PiemēriKlostera telpas, dārzs.
- Klostera telpas, dārzs.
- Ieeja klostera teritorijā.
Cilme:No vācu Kloster, kam pamatā latīņu claustrum ‘slēgta telpa’ vai clōstrum ‘atslēga’.