bezdarbīgs
bezdarbīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
bezdarbīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
bezdarbīgi apstākļa vārds
bezdarbīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam nav darba; tāds, kas nestrādā, dzīvo dīkā.
PiemēriBezdarbīgs viņš klīda apkārt.
1.1.Tāds (stāvoklis, rīcība, izturēšanās, arī laikposms), kas nav saistīts ar lietderīgu darbu, nodarbību.
PiemēriBezdarbīga gaidīšana, nīkšana.