gūsts
gūsts lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nebrīve, kādā atrodas pretinieka sagūstīts karavīrs.
PiemēriNonākt gūstā.
- Nonākt gūstā.
- Izbēgt no gūsta.
Stabili vārdu savienojumiKrist gūstā. Ņemt gūstā. Saņemt gūstā.
- Krist gūstā — tikt sagūstītam.
- Ņemt gūstā — sagūstīt.
- Saņemt gūstā — sagūstīt.
1.1.Nebrīve, kādā atrodas, piem., sagūstīts dzīvnieks.
PiemēriTurēt gūstā meža putnu.
- Turēt gūstā meža putnu.
1.2.pārnestā nozīmē Liela ietekme, pakļautība.
PiemēriBūt vecu priekšstatu gūstā.
- Būt vecu priekšstatu gūstā.
Stabili vārdu savienojumiTurēt gūstā.
- Turēt gūstā idioma — ietekmēt, valdzināt.