apvainojums
apvainojums [apvaĩnuõjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vārds, izteiciens, arī rīcība, izturēšanās, kas apvaino.
PiemēriPersonīgs apvainojums.
- Personīgs apvainojums.
- Dzirdēt apvainojumus.
- Aizmirst apvainojumu.
- Nepiedot apvainojumu.
1.1.Pārdzīvojums, ko izraisa šādi vārdi, rīcība, izturēšanās.
PiemēriRaudāt aiz apvainojuma.
- Raudāt aiz apvainojuma.
- Nosarkt no apvainojuma.
2.Atzinums, ka tiek uzskatīts par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
PiemēriApvainojums birokrātismā.
- Apvainojums birokrātismā.
- Apvainojums noziegumā.
- Aizstāvēties pret apvainojumiem.