nodalīt
nodalīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Norobežot (telpu, platību).
PiemēriNodalīt telpu ar stikla starpsienu.
- Nodalīt telpu ar stikla starpsienu.
- Pagalmu no ceļa nodala dzīvžogs.
2.Nošķirt, atdalīt (no kāda kopuma, daudzuma); nošķirt atsevišķi.
PiemēriNodalīt ganāmpulku pēc dzimuma.
- Nodalīt ganāmpulku pēc dzimuma.
- Nodalīt vīra un sievas mantu.
2.1.Nošķirt, norobežot, arī nesajaukt.
PiemēriNodalīt ietekmes sfēras.
- Nodalīt ietekmes sfēras.
- Nodalīt darbu no privātās dzīves.
- Nodalīt politiku no biznesa.