muzikalitāte
muzikalitāte lietvārds; sieviešu dzimte; formā: vienskaitlis
1.Attīstīta spēja uztvert un saprast mūziku, nodarboties ar mūziku: muzikāla apdāvinātība.
PiemēriIedzimta muzikalitāte.
- Iedzimta muzikalitāte.
- Viņam piemīt izcila muzikalitāte.
- Bērns ir apveltīts ar muzikalitāti.
2.Melodiskums, labskanīgums.
PiemēriDzejas muzikalitāte.
- Dzejas muzikalitāte.
- Valodas muzikalitāte.
Cilme:No vācu Musikalität.