murdēt
murdēt murdu, murdi, murd, pag. murdēju darbības vārds; intransitīvs
1.Radīt paklusu, neskaidru troksni.
PiemēriPublika zālē murdēja.
- Publika zālē murdēja.
- Sabiedrība sākusi murdēt.
1.1.Būt tādam, kurā (atrodoties kam lielākā daudzumā) rodas pakluss, neskaidrs troksnis (par telpu, vietu).
PiemēriPlašā zāle murdēt murdēja.
- Plašā zāle murdēt murdēja.
- Viss ciemats murdēja no dzirdētajiem jaunumiem.
- Murd, čalo, čivina un taurē putnu ceļš..
1.2.Paklusu, neskaidri būt dzirdamam, skanēt (piem., par balsi).
PiemēriAiz sienas murdēja neskaidras balsis.
- Aiz sienas murdēja neskaidras balsis.
- ..krogā sāka murdēt arvien dzīvākas valodas.
1.3.formā: trešā persona Plūstot radīt paklusu, neskaidru troksni (par ūdeni, arī ūdenstilpi).
PiemēriMeža upīte klusi murdēja.
- Meža upīte klusi murdēja.
- Murdēdama plūst straume.