sēta
sēta [sȩ̃ta] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vertikāls veidojums no dēļiem, kārtīm, stiepļu pinuma u. tml. kā norobežošanai, aizsargāšanai.
PiemēriDēļu sēta.
- Dēļu sēta.
- Pīta zedeņu sēta.
- Stiepļu tīkla sēta.
- Uzcelt sētu ap māju.
- Sētai jābūt izturīgai, drošai un dekoratīvai.
2.Ar celtnēm un žogu norobežots laukums; pagalms.
PiemēriBērni sētā spēlēja paslēpes.
- Bērni sētā spēlēja paslēpes.
- Sētā uz soliņa sēž vairāki pensionāri.
- Mūsu sētā izveidotas puķudobes, bērnu spēļu laukums un liela autostāvvieta.
Stabili vārdu savienojumiSētas durvis. Sētas māja.
- Sētas durvis — durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
- Sētas māja — māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret pagalmu.
3.Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas.
PiemēriLauku sēta ar sešām ēkām.
- Lauku sēta ar sešām ēkām.
- Lauku sētā labi iederas pazīstamas puķes kā flokši, peonijas, miķelīši, margrietiņas.
- 19. gs. otrajā pusē vairumam sētu bija tikai 5 līdz 10 ha zemes.
Stabili vārdu savienojumiTēva sēta.
- Tēva sēta — poētiska stilistiskā nokrāsa dzimtā māja.