sētnieks
sētnieks lietvārds; vīriešu dzimte
sētniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
Strādnieks, kura darba pienākums ir uzturēt kārtībā ielu pie mājas, mājas pagalmu, zaļo zonu, kāpņu telpas.
PiemēriStrādāt par sētnieku.
- Strādāt par sētnieku.
- Sētniece grābj lapas.