sevišķs
sevišķs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
sevišķa -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
sevišķi apstākļa vārds
sevišķība lietvārds; sieviešu dzimte
sevišķums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ir atšķirīgs no citiem; īpašs2; neparasts.
PiemēriSevišķs uzdevums.
- Sevišķs uzdevums.
- Sevišķā apspriede.
- Sevišķas pazīmes.
- Pilsētas sevišķā pievilcība ir tās senatnīgumā.
- Gaļas sevišķo garšu un smaržu rada kūpināšana.
1.1.formā: noteiktā galotne; kopā ar: "pārtikas produkta nosaukums" Lieto, lai ar nosaukumu izceltu attiecīgo produktu citu vidū.
PiemēriSevišķā rupjmaize.
- Sevišķā rupjmaize.
- Sevišķā pastēte.
- Sevišķais alus.
2.Tāds, kas atšķiras ar pastiprinātu intensitāti; liels, ārkārtīgs.
PiemēriIzrādīt sevišķu interesi.
- Izrādīt sevišķu interesi.
- Izjust sevišķas simpātijas.
- Pievērst sevišķu uzmanību.
- Sevišķu paldies gribu teikt visiem palīgiem.
2.1.Liels, ievērojams.
PiemēriNav noticis nekas sevišķs.
- Nav noticis nekas sevišķs.
- Nepaveikt neko sevišķu.
3.formā: apstākļa vārds Ļoti.
PiemēriSevišķi skaista sieviete.
- Sevišķi skaista sieviete.
- Sevišķi smalka vilna.
- Policija noķērusi sevišķi bīstamu noziedznieku.
3.1.Visbiežāk, galvenokārt.
PiemēriCilvēki labprāt lasa daiļliteratūru, sevišķi romānus.
- Cilvēki labprāt lasa daiļliteratūru, sevišķi romānus.
- Neciešamas sāpes, sevišķi naktīs.
- Diena paiet vienā skriešanā, sevišķi vasarā.