Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sevis
sevis ģen., dat. sev, akuz. sevi, instr. ar sevi, lok. sevī atgriezeniskais vietniekvārds
1.Norāda, ka darbība vai norise vērsta uz pašu darītāju vai norises izjutēju.
PiemēriNopirkt sev skaistu kleitu.
  • Nopirkt sev skaistu kleitu.
  • Vest bērnu sev līdzi.
  • Aicināt pie sevis ciemos draugus.
  • Sakāmvārdi ietver sevī tautas gudrību.
Stabili vārdu savienojumiAtraut sev miegu. Darīt sev galu. Iegrimt sevī.
1.1.Norāda uz darbības veicēja personu.
PiemēriPastāstīt par sevi.
  • Pastāstīt par sevi.
  • Izpaust sevi darbā.
  • Paskatīties uz sevi no malas.
  • Dzīvot saskaņā ar sevi.
  • Cilvēkam jābūt atbildīgam par sevi.
1.2.formā: lokatīvs Savās domās, klusībā, nepaužot uz āru.
PiemēriViņš plati sevī pasmaidīja.
  • Viņš plati sevī pasmaidīja.
  • Paturēt pārdzīvojumus sevī.
  • Es braucu un domāju sevī: Vest cilvēku sapņus, Satikt cilvēku sapņus.
Stabili vārdu savienojumiAiznest sev līdzi kapā. Aizņemts (pats) ar sevi. Aprakt sevi darbā. Atmaskot sevi.