sētuve
sētuve [sȩ̃tuve] dsk. ģen. -vju sieviešu dzimte, lietvārds
1.Sēšanai izmantojams lēzens grozs vai koka trauks, kurā ieber sēklas un kuru sējējs uzkar sev kaklā vai pār plecu.
PiemēriPīta sētuve.
1.1.Lauksaimniecības ierīce, kas paredzēta sēklu mehāniskai izkaisīšanai.
PiemēriDārzniecības saimnieks ar traktoru un sētuvi izbrauc laukā, sētuvē ir tūkstošiem mazītiņu sēkliņu, jo saimnieks šodien sēs burkānus.