sēta
sēta [sȩ̃ta] sieviešu dzimte, lietvārds
1.Vertikāls veidojums no dēļiem, kārtīm, stiepļu pinuma u. tml. kā norobežošanai, aizsargāšanai.
PiemēriDēļu sēta.
2.Ar celtnēm un žogu norobežots laukums; pagalms.
PiemēriBērni sētā spēlēja paslēpes.
Stabili vārdu savienojumiSētas durvis. Sētas māja.
3.Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas.
PiemēriLauku sēta ar sešām ēkām.
Stabili vārdu savienojumiTēva sēta.