Paplašinātā meklēšana
Meklējam sēta.
Atrasts vārdos (21):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (153):
- tablete Apaļas ripiņas formā sapresēta ārstnieciska zāļu viela.
- piepilsēta Apdzīvota vieta, teritorija kādas pilsētas tuvumā.
- daba Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- sējums Apsēta platība; kultūraugu kopums šādā platībā.
- senpilsēta Arheoloģisks piemineklis – pilsētas tipa apmetne.
- brīvā dabā ārpus telpām, pilsētas, biezi apdzīvotas vietas.
- karpačo Atdzesēta un ļoti plānās šķēlēs sagriezta, jēla liellopu gaļas fileja.
- provinciālisms Atpalicība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra vai galvaspilsētas.
- mežaparks Atpūtai iekārtota meža teritorija (parasti pilsētā vai piepilsētas zonā).
- skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
- karātavu kalns augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur parasti tika ierīkotas karātavas.
- virsbirģermeistars Augstāka ranga pilsētas galva (dažās valstīs).
- pasēja Augu kultūra, kas ir pasēta zem virsauga.
- autoceļš Automobiļu ceļš ārpus pilsētas robežām.
- zvaniķis Baznīcas kalpotājs, kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
- līdzdzīvot Būt ieinteresētam, emocionāli dzīvot līdzi (kam).
- rūpēt Būt ieinteresētam, raizēties (par ko).
- rīģipsis Būvniecības materiāls – presēta ģipša masa, kas no abām pusēm aplīmēta ar kartonu; ģipškartons, ģipškartona plāksne.
- rātsnams Celtne, kurā ir darbojusies rāte vai joprojām darbojas pilsētas pašvaldība.
- vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.).
- pilsētas zaļā rota dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
- pilsētiņa Dem. --> pilsēta.
- sētiņa Dem. --> sēta; neliels, sētai līdzīgs nožogojums.
- saistībraksts Dokuments, kurā fiksētas (kāda) saistības.
- nodomu protokols dokuments, kurā tiek fiksēta divu pušu vienošanās bez noteiktām saistībām.
- fondī Ēdiens – karsta (parasti kausēta siera, arī šokolādes) mērce, ko ēd no kopēja trauka, pamērcējot tajā maizi, augļus u. tml; trauks šī ēdiena gatavošanai.
- starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
- rūpes Gādība, ieinteresēta attieksme un atbilstoša rīcība (pret ko).
- guberņas pilsēta galvenā pilsēta guberņā.
- galvaspilsēta Galvenā pilsēta, kurā atrodas valsts augstākās pārvaldes iestādes; valsts administratīvais un politiskais centrs.
- oldermanis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis (Anglijā, ASV).
- villa Grezna vasarnīca, māja ārpus pilsētas.
- uzmanība Ieinteresēta, laipna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās pret kādu.
- konverters Iekārta tērauda ražošanai no izkausēta čuguna, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli.
- balansieris Ierīce līdzsvara attīstīšanai – uz atsperes vai cita kustīga elementa fiksēta platforma.
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
- kaps Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai; kapsēta.
- vārti Izeja (piem., pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.
- kaņepju sviests izkarsētas, sagrūstas kaņepes ar taukvielām (parasti sviestu).
- dabasskats Kādas vietas (parasti ārpus pilsētas) kopskats; šāda kopskata atainojums mākslas darbā, fotogrāfijā.
- smilšu kalniņš kapsēta; arī kaps.
- kapu kalns kapsēta; arī kaps.
- smilšu kalns kapsēta; arī kaps.
- smiltaine Kapsēta; arī kaps.
- smiltājs Kapsēta; arī kaps.
- mūžamājas Kapsēta; kapa vieta.
- mūža māja Kapsēta; kapa vieta.
- nekropole Kapsēta; mirušo apbedīšanas vieta.
- kapu kalniņš kapsēta.
- kukaiņu ciems kapsēta.
- dvēseļu dārzs kapsēta.
- vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.–18. gadsimtā); vaivads (1).
- uznirstošs logs kustīgs fiksēta lieluma logs, kurā lietotājs ievieto informāciju, ko pieprasa lietojumprogramma.
- stikla šķiedra ķīmisks neorganisks veidojums, ko iegūst no izkausēta stikla.
- māja Lauku sēta, lauku saimniecība.
- gaisa vārti lidosta (piem., pilsētai).
- lielpilsēta Liela pilsēta, kurā ir daudz iedzīvotāju (piem., vairāk par 100 000); pretstats: mazpilsēta.
- prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (dažās valstīs, piem., Francijā); celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
- prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (dažās valstīs, piem., Francijā).
- metropole Lielpilsēta vai galvaspilsēta.
- sfēra Lodes virsma, t. i., visu to telpas punktu kopa, kuru attālumi līdz kādam fiksētam punktam (centram) ir vienādi ar noteiktu skaitli (rādiusu).
- Skotlendjards Londonas galvaspilsētas policijas pārvaldes galvenā mītne; šās pārvaldes kriminālizmeklēšanas nodaļa.
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (parasti pilsētas zaļajā zonā); meža skola.
- masēties Masēt sevi, savas ķermeņa daļas; tikt masētam.
- mazpilsētnieks Mazpilsētas iedzīvotājs.
- ligatūra Metāls (vai metālu sakausējums), ko pievieno izkausētam dārgmetālam, lai, piem., palielinātu tā cietību, palētinātu izstrādājumus.
- megapole Milzīga pilsēta, kas izveidojusies, augot un saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotām vietām.
- miests Neliela pilsētas tipa apdzīvota vieta (Latvijā no 16. gs. līdz 1928. gadam).
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota biezpiena masa.
- reabilitācija Nepamatoti apsūdzētas vai represētas personas iepriekšējo tiesību un reputācijas atjaunošana (ar tiesas vai administratīvu lēmumu).
- stiklšķiedra No kausēta stikla iegūta šķiedra.
- citadele Nocietināta celtne (cietokšņa, pilsētas iekšienē); cietoksnis.
- province Nomaļa valsts teritorija, kas atrodas tālu no centra vai galvaspilsētas.
- geto Norobežota pilsētas daļa, kurā piespiedu kārtā tika nometināti ebreji (Otrā pasaules kara laikā).
- cirkulārā nota nota, kas adresēta vienlaikus vairākām valstīm.
- ģerbonis Oficiāla (piem., valsts, pilsētas) emblēma.
- plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
- sētsvidus Pagalma, sētas vidējā daļa; arī pagalms, sēta.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piem., celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
- bastions Piecstūrains izvirzījums (cietokšņa, pilsētas) nocietinājumos.
- dārzu pilsēta pilsēta (arī pilsētas daļa), kas izvietota plašā apzaļumotā teritorijā, kur ir daudz apstādījumu, parku.
- mazpilsēta Pilsēta ar samērā nelielu iedzīvotāju skaitu.
- Meka Pilsēta Saūda Arābijā, kurā dzimis pravietis Muhameds un ko ik gadu apmeklē tūkstošiem musulmaņu.
- sadraudzības pilsēta pilsēta, ar kuru kādai citai pilsētai ir sadraudzības līgums.
- Republikas pakļautības pilsēta pilsēta, kas (padomju laikā), bija tiešā veidā, nepastarpināti pakļauta centrālajai varai.
- robežpilsēta Pilsēta, kas atrodas pie (valsts) robežas.
- brīvpilsēta Pilsēta, kurai ir piešķirtas valsts tiesības vai īpaša autonomija.
- pilsētvide Pilsētai specifiska, raksturīga vide.
- kvartāls Pilsētas apbūves daļa, ko no četrām pusēm norobežo ielas.
- priekšpilsēta Pilsētas ārējais, no centra atdalītais rajons.
- iekšpilsēta Pilsētas centrālā daļa.
- kremlis Pilsētas centrālā, nocietinātā daļa (viduslaiku Krievijā).
- vecpilsēta Pilsētas daļa, kas ir celta senatnē.
- geto Pilsētas daļa, kurā pārsvarā dzīvo kādas rases, tautas vai sociālās grupas piederīgie.
- metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas (parasti) izbūvēts pazemes tuneļos; metro.
- metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas parasti izbūvēts (pazemes tuneļos); metropolitēns.
- birģermeistars Pilsētas galva (piem., Vācijā, Beļģijā).
- mērs Pilsētas galva.
- pilsētnieks Pilsētas iedzīvotājs.
- sīkpilsonība Pilsētas iedzīvotāju (piem., nelielu dzīvojamo namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku) kārta Krievijā līdz 1917. gadam.
- rāte Pilsētas pašpārvaldes institūcija (Rīgā ar pārtraukumiem no 1226. līdz 1889. gadam).
- lordmērs Pilsētas pašvaldības galva (piem., Londonā un dažās citās Apvienotās Karalistes pilsētās).
- bāriņtiesa Pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
- iecirkņa pristavs pilsētas policijas iecirkņa priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- kvartāls Pilsētas rajons, daļa.
- tramvajs Pilsētas sabiedriskā transporta veids, kurā izmanto vagonus, kas rit pa ielās izbūvētiem sliežu ceļiem; šādā transporta veidā izmantojamais transportlīdzeklis.
- ārpilsēta Pilsētas tuvākā apkaime.
- municipalitāte Pilsētas vai kāda apgabala pašvaldība; ēka, kur izvietojusies šāda pašvaldība.
- maģistrāts Pilsētas valde, pārvalde (dažās valstīs); celtne, telpa, kurā darbojas pilsētas valde, pārvalde.
- katedrāle Pilsētas, arī klostera galvenā baznīca, kurā dievkalpojumus vada augstākais garīdznieks (arhibīskaps, patriarhs).
- urbanizācija Pilsētas, rūpniecības centram raksturīgu iezīmju radīšana (vidē ārpus pilsētām).
- urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī pilsētas veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
- pilsētvalsts Politiski suverēna pilsēta, kurai ir valsts statuss.
- kompaktais pūderis presētais pūderis.
- forštate Priekšpilsēta.
- priekšpuse Puse (monētai, medaļai u. tml.), kurā ir fiksēta galvenā informācija teksta, attēla veidā; averss.
- raduraksti Rakstiski fiksēta iepriekšējo un tagadējo paaudžu radniecība, kopīgie senči u. tml.; radu raksti.
- radu raksti rakstiski fiksēta iepriekšējo un tagadējo paaudžu radniecība, kopīgie senči u. tml.; raduraksti.
- mežaparks Rīgas pilsētas daļa netālu no Ķīšezera.
- aug griezdamies saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi.
- galete Sapresēta īpaši apstrādātu graudu plāksnīte.
- Bābele Sena pilsēta Divupes ziemeļos pie Eifratas, tagadējā Irākas teritorijā; Babilona.
- akropole Sengrieķu pilsētas augstākā, nocietinātā daļa.
- fibrolīts Siltumizolācijas materiāls – sapresētas kokskaidu plātnes.
- svelme Stipri sakarsēta gaisa plūsma.
- urbānisms Strāvojums literatūrā un mākslā, kura pārstāvji attēlo lielpilsētas dzīvi, tās dinamiku; šāda strāvojuma, attēlojuma izpausme.
- polisa Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); pilsētvalsts.
- pilsētvalsts Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); polisa.
- Trojas unce šāda mērvienība (pēc Trojas pilsētas Francijā).
- pekinieši Šīs pilsētas iedzīvotājs.
- piepilsēta Tāds, kas atrodas, noris, darbojas pilsētas tuvumā.
- municipāls Tāds, kas attiecas uz (parasti pilsētas) pašvaldību vai tās teritoriju, pieder tai.
- pilsēttipa Tāds, kas ir pilsētai raksturīgs; tāds, kas piemīt pilsētai.
- pilsētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs pilsētai vai pilsētniekiem; tāds, kurā izpaužas kas pilsētai vai pilsētniekiem raksturīgs.
- aizmugurisks Tāds, kas veikts, pieņemts, ieinteresētajai personai klāt neesot.
- prospekts Taisna, gara un plata (pilsētas) iela.
- iztecēt taukos tiekot karsētam, izdalīt daudz tauku (par gaļu).
- silt Tiekot karsētam, pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetu).
- sakausēties Tiekot kausētam, savienoties, izveidot viendabīgu maisījumu.
- vārīties Tikt karsētam šķidrumā, kura temperatūra sasniedz 100 grādus.
- cepties Tikt karsētam.
- sapresēties Tikt sapresētam.
- pulvertornis Tornis (pils, pilsētas u. tml. nocietinājumu sistēmā), kur tika glabāts šaujampulveris.
- valstspilsēta Valsts pakļautības pilsēta ar savu pašvaldību.
- brīvpilsēta Viduslaikos – pilsēta, kas brīva no vietējā feodāļa kundzības un pakļauta tieši centrālajai valsts varai.
- lodēt Vienot (kopā) sakarsētas (parasti metāla) detaļas ar izkausētu metālu, metālu sakausējumu u. tml.
- šrots Vieta, kur novieto, uzglabā un izjauc nolietotas automašīnas un kur var iegādāties lietotu automašīnu rezerves daļas; autokapsēta.
- apdzīvota vieta vieta, kur vienkopus dzīvo samērā daudz cilvēku (piem., lauku sētu kopa, lauku centrs, pilsēta u. tml.).
- sētmala Vieta, teritorija gar sētas, žoga malu.
- liet Virzot (izkausētu vielu, javu) veidnē, gatavot (ko no tās); panākt, ka (izkausēta viela, java) virzās, piem., veidnē.
- zemniekmāja Zemnieka sēta; lauku māja.
- dzimtbūšana Zemnieku feodālās atkarības forma, kurai raksturīgs feodāļa privātīpašums attiecībā pret zemnieku un tiesības ierobežot viņa brīvību savas sētas vai muižas teritorijas ietvaros.
- marka Zemnieku vai pilsētas kopienas īpašums (vidulaiku Eiropā).
sēta citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV