rūpēt1
rūpēt 3. pers. rūp, pag. rūpēja darbības vārds; intransitīvs; kopā ar: datīvs, teikuma priekšmets
1.Sagādāt rūpes1.
PiemēriMātei rūp dēla veselība.
- Mātei rūp dēla veselība.
- Saimniekam rūp darāmie darbi.
2.Būt ieinteresētam, raizēties (par ko).
PiemēriVisvairāk viņam rūp sava labklājība.
- Visvairāk viņam rūp sava labklājība.
- Radiniecei rūp meitenes liktenis.