sētiņa
sētiņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Dem. → sēta; neliels, sētai līdzīgs nožogojums.
PiemēriMēs uztaisījām nelielu sētiņu sunim.
- Mēs uztaisījām nelielu sētiņu sunim.
- Kapu sētiņas.
- Sētiņa ap puķu dobi.
- Altāra daļu norobežo skaista, ažūra sētiņa.
2.Neliels pārnēsājams nožogojums bērnam, kas sāk rāpot, staigāt; manēža.
PiemēriKoka sētiņa.
- Koka sētiņa.
- Ielikt bērnu sētiņā.
- Sētiņas domātas bērniem līdz 2 gadu vecumam.