godasardze
godasardze [gùodasar̂dze] dsk. ģen. -džu lietvārds; sieviešu dzimte
Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
PiemēriKaravīru godasardze.
- Karavīru godasardze.
- Stāvēt godasardzē pie pieminekļa.
- Svinīga godasardzes maiņa.