plaukšķis
plaukšķis lietvārds; vīriešu dzimte
Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties pret ko.
PiemēriAtskanēja pamatīgs plaukšķis.
- Atskanēja pamatīgs plaukšķis.
- Roku plaukšķi nemitējās.
- Akmens ar plaukšķi iekrita upē.