vietējs
vietējs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
vietēja -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
vietēji apstākļa vārds
1.Tāds, kas dzīvo noteiktā, parasti citiem tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā; tāds, kura darbība ir saistīta ar noteiktu vietu, teritoriju (par cilvēkiem).
PiemēriVietējie iedzīvotāji.
1.1. Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
PiemēriPretimnācējs bija vietējais.
2.Tāds, kas atrodas noteiktā (parasti citiem tuvā, arī zināmā) vietā, teritorijā.
PiemēriVietējais veikals.
2.1.Tāds, kas ir saistīts ar noteiktu vietu, teritoriju; tāds, kas ir nozīmīgs tikai noteiktai vietai, teritorijai.
PiemēriVietējais laikraksts.
2.2.Tāds, kas iegūts, ražots u. tml. noteiktā vietā, teritorijā; tāds, kas sastopams noteiktā vietā, teritorijā vai ir raksturīgs noteiktai vietai, teritorijai.
PiemēriVietējā produkcija.
Stabili vārdu savienojumiVietējais laiks.
3.Tāds, kas skar tikai kādu (kā) daļu, arī iedarbojas tikai uz kādu (kā) daļu.
PiemēriVietējs telefona tīkla bojājums.