vietnieks
vietnieks vīriešu dzimte, lietvārds
vietniece dsk. ģen. -ču sieviešu dzimte, lietvārds
1.Cilvēks, kas aizstāj vai var aizstāt (kādu), piem., darbā, kādā situācijā.
PiemēriAtrast sev vietnieku uz dažām dienām.
2.Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic (parasti noteiktus, specializētus) šīs amatpersonas pienākumus.
PiemēriDirektora vietnieks.