vietnieks
vietnieks lietvārds; vīriešu dzimte
vietniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas aizstāj vai var aizstāt (kādu), piem., darbā, kādā situācijā.
PiemēriAtrast sev vietnieku uz dažām dienām.
- Atrast sev vietnieku uz dažām dienām.
- Meklēt vietnieku, kamēr bērns atveseļosies.
2.Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic (parasti noteiktus, specializētus) šīs amatpersonas pienākumus.
PiemēriDirektora vietnieks.
- Direktora vietnieks.
- Bankas prezidenta vietnieks.
- Veikt galvenā ārsta vietnieka pienākumus.