vietējs
vietējs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
vietēja -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
vietēji apstākļa vārds
1.Tāds, kas dzīvo noteiktā, parasti citiem tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā; tāds, kura darbība ir saistīta ar noteiktu vietu, teritoriju (par cilvēkiem).
PiemēriVietējie iedzīvotāji.
- Vietējie iedzīvotāji.
- Vietējie jaunieši.
- Vietējie zemnieki.
- Vietējie tirgotāji.
- Vietējais ārsts, speciālists.
1.1. Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
PiemēriPretimnācējs bija vietējais.
- Pretimnācējs bija vietējais.
- Pajautāt ceļu vietējiem.
2.Tāds, kas atrodas noteiktā (parasti citiem tuvā, arī zināmā) vietā, teritorijā.
PiemēriVietējais veikals.
- Vietējais veikals.
- Iepirkties vietējā tirgū.
2.1.Tāds, kas ir saistīts ar noteiktu vietu, teritoriju; tāds, kas ir nozīmīgs tikai noteiktai vietai, teritorijai.
PiemēriVietējais laikraksts.
- Vietējais laikraksts.
- Vietējās ziņas.
- Runāt vietējā izloksnē.
- Ievērot vietējās tradīcijas.
- Vietējas nozīmes autoceļi.
- Vietējie autobusu maršruti.
- Vietēji nozīmīgs lēmums.
2.2.Tāds, kas iegūts, ražots u. tml. noteiktā vietā, teritorijā; tāds, kas sastopams noteiktā vietā, teritorijā vai ir raksturīgs noteiktai vietai, teritorijai.
PiemēriVietējā produkcija.
- Vietējā produkcija.
- Vietējie dārzeņi, augļi.
- Vietējās zemenes.
- Vietējā flora, fauna.
- Vietējā aitu šķirne.
- Pircēji priekšroku deva vietējiem ražojumiem.
- Izvēlēties skulptūrām vietējos laukakmeņus.
Stabili vārdu savienojumiVietējais laiks.
- Vietējais laiks — attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
3.Tāds, kas skar tikai kādu (kā) daļu, arī iedarbojas tikai uz kādu (kā) daļu.
PiemēriVietējs telefona tīkla bojājums.
- Vietējs telefona tīkla bojājums.
- Akūts vietējs iekaisums.
- Izmantot operācijā vietējo anestēziju.