izpelnīties
izpelnīties -pelnos [-pȩ̀lnuôs], -pelnies, -pelnās [-pȩ̀lnâs], arī -pelnījos, -pelnījies, -pelnījas, pag. -pelnījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Paveicot, sasniedzot (ko), iegūt, saņemt (uzslavu, atzinību u. tml.).
PiemēriIzpelnīties atzinību par pētījumiem.
- Izpelnīties atzinību par pētījumiem.
- Izpelnīties uzslavu par labi padarītu darbu.
- Izpelnīties aplausus.
1.1.Par nopelniem iegūt (apbalvojumu, goda nosaukumu u. tml.); tikt apbalvotam.
PiemēriIzpelnīties Jāņa Endzelīna prēmiju.
- Izpelnīties Jāņa Endzelīna prēmiju.
1.2.Ar savu rīcību izraisīt (ko).
PiemēriIzpelnīties viņas dusmas.
- Izpelnīties viņas dusmas.
- Izpelnīties tuvinieku nosodījumu.