izpeldēt
izpeldēt -peldu [-pȩldu], -peldi, -peld [-pȩld], pag. -peldēju darbības vārds; intransitīvs
1.Peldot izvirzīties (no kurienes, cauri kam, caur ko); peldot izkļūt (kur).
PiemēriNo niedrēm izpeld mežapīļu bariņš.
- No niedrēm izpeld mežapīļu bariņš.
- Izpeldēt cauri ūdenszālēm.
- Izpeldēt malā.
2.Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
PiemēriJūrā izpeld pasažieru kuģis.
- Jūrā izpeld pasažieru kuģis.
- Laiva izpeldēja cauri niedrēm.
3.Līganā, slīdošā gaitā izvirzīties, kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriGājējs izpeld no tumsas.
- Gājējs izpeld no tumsas.
3.1.Šķietamā kustībā izvirzoties, kļūt redzamam, parādīties (par debess spīdekļiem).
PiemēriNo mākoņiem izpeld saule.
- No mākoņiem izpeld saule.
3.2.Pamazām kļūt redzamam, saskatāmam.
PiemēriNo miglas izpeld ēkas, egļu puduris.
- No miglas izpeld ēkas, egļu puduris.