pirāts
pirāts lietvārds
pirāte dsk. ģen. -šu lietvārds
1.Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu.
PiemēriSagrābtais pirātu kuģis.
- Sagrābtais pirātu kuģis.
- Krist pirātu gūstā.
Stabili vārdu savienojumiGaisa pirāts.
- Gaisa pirāts — cilvēks, kas uzbrūk lidaparāta apkalpei, lai nolaupītu to vai piespiestu vadīt uz sev vajadzīgo vietu.
2.Autortiesību pārkāpējs, kas nelikumīgi tiražē un tirgo videomateriālus vai skaņu ierakstus.
PiemēriArestēts mūzikas pirāts.
- Arestēts mūzikas pirāts.
- Pirāti pārdevuši nelegālus mūzikas albumus.
2.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, daudzskaitlis Tāds, kas darbojas nelegāli.
PiemēriPirātu radiostacija.
- Pirātu radiostacija.
Cilme:No latīņu pirata, grieķu peiratēs ‘jūras laupītāji’.