piebirt
piebirt 3. pers. -birst, pag. -bira darbības vārds; intransitīvs
1.Birstot (kam), tikt pārklātam (ar to); nobirt (kur) lielākā daudzumā.
PiemēriZāle piebirusi ar lapām.
- Zāle piebirusi ar lapām.
- Zālē piebiruši āboli.
1.1.Birstot (kam), sajaukties (ar to).
PiemēriMati piebiruši ar gružiem.
- Mati piebiruši ar gružiem.
1.2. Būt tādam, kurā (kas) atrodas lielākā daudzumā.
PiemēriZvaigznēm piebirusi debess.
- Zvaigznēm piebirusi debess.
- Pļava piebirusi ar raibiem ziediem.
2.Birstot (kam), piepildīties, tikt piepildītam (ar to).
PiemēriBedre pamazām piebirst.
- Bedre pamazām piebirst.
- Kurpes piebirušas ar smiltīm.
- pārnestā nozīmē Autobuss ātri piebirst pilns ar cilvēkiem.
2.1. Būt pilnam (ar ko).
PiemēriAugstskola pēc vasaras klusuma ir piebirusi ar jauniem cilvēkiem.
- Augstskola pēc vasaras klusuma ir piebirusi ar jauniem cilvēkiem.