sekvence
sekvence dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.joma: mūzika Īpašs dziedājums (katoļu liturģijā), kas izveidojās agrajos viduslaikos.
2.Melodiska vai harmoniska skaņu secība, kas vairākas reizes atkārtojas, ikreiz par noteiktu intervālu pārvietodamās uz augšu vai leju.
PiemēriAkordu sekvence.
- Akordu sekvence.
3.Objektu sakārtojums atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
Cilme:No latīņu sequentia ‘secība’.