nodarīt
nodarīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
PiemēriNodarīt miesas bojājumus.
- Nodarīt miesas bojājumus.
- Nodarīt kādam sāpes.
- Viņi viens otram neko sliktu nav nodarījuši.
Stabili vārdu savienojumiNodarīt gauži. Nodarīt pāri.
- Nodarīt gauži — novecojis nodarīt pāri.
- Nodarīt pāri — izdarīt pārestību.
1.1.Ar savu izturēšanos izraisīt (ko sliktu) – par dzīvniekiem.
PiemēriMežacūkas nodarījušas lielus postījumus.
- Mežacūkas nodarījušas lielus postījumus.
1.2.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka rodas, izraisās (kas slikts, nevēlams).
PiemēriKarš nodara lielu postu.
- Karš nodara lielu postu.
- Sausums ir nodarījis lielus zaudējumus.
- Vētra nodarījusi plašus postījumus.
- Smēķēšana nodara lielu ļaunumu veselībai.